Gandrīz katru otro cilvēku, kas miris slimības dēļ, varētu glābt, ja Latvijā veselības aprūpe strādātu labāk. Tas ir viens no šokējošiem faktiem, ko atklāj „Eurostat” publicētais pētījums. Ar kauna sajūtu no konferences Spānijā atgriezies Slimību profilakses un kontroles centra pārstāvis Dzintars Mozgis, kuram nācās vērot pētījuma grafikus, kuros Latvija visur ir pēdējās vietās. Galvenais secinājums – mūsu veselības aprūpes pieejamība ir ārkārtīgi nevienlīdzīga. „Bagātie jau tiek klāt, bet nabadzīgie – nē,” atzīst Dz.Mozgis. Tas ir sava veida brīdinājums, ka Latvijā ir trūkumi un problēmas ne tikai veselības aprūpes, bet arī valsts politikas sistēmā. Gadiem ilgi problēmas kā sniega pikas veļas no kalna, kļūstot arvien lielākas. Kopš 2009.gada, kad, protestējot pret nepietiekamo finansējumu veselības aprūpei, atkāpās veselības ministrs Ivars Eglītis, nekas būtiski nav uzlabojies. Septiņu gadu laikā ir mainījušies pieci veselības ministri, bet šobrīd situācija ir katastrofāla. Politiskā atbildība faktiski ir bezatbildība. Bijušais finanšu ministrs Andris Vilks secina, ka par reformām daudz runā, taču nav neviena, kas ir spējīgs tās īstenot. Milzu nauda ir burtiski izgāzta dažādās aparatūrās un iekārtās, kuras netiek izmantotas ar pilnu jaudu. To liedz valsts apmaksātās kvotas, bet slimnieku rindas aug. Valdība paredz piešķirt 35 miljonus eiro galvenokārt mediķu algām. Vai tādējādi tiks atrisināta kaut viena no pacientu problēmām? Tas nozīmē, ka katram visdārgākajam – veselībai – Latvijā nav nekādas vērtības.
