Sia “Gulbenes maiznieks”: iekaro plašāku tirgu. Rīt Zemkopības ministrijā notiks Latvijas maiznieku 5.konference “Rudzu maize – vakar, šodien, rīt”.
Sia “Gulbenes maiznieks”: iekaro plašāku tirgu.
Rīt Zemkopības ministrijā notiks Latvijas maiznieku 5.konference “Rudzu maize – vakar, šodien, rīt”.
Uz konferenci dosies arī SIA “Gulbenes maiznieks” realizācijas daļas vadītāja Spodra Strupka un ražošanas daļas vadītāja Valda Kupce. Viņas degustācijai līdzi vedīs rudzu maizi “Madara”.
SIA “Gulbenes maiznieks” “Madaru” sāka cept pirms diviem gadiem. Tas ir viens no četriem rudzu maizes veidiem, kas ieguvis pircēju atzinību. V.Kupce to pamato ar cepuma garšas īpatnībām. Maizei esot pievienots vairāk iesala ekstrakta, cukura un citu labumu. Arī mīkla esot kaprīzāka. Līdzīgi kā rudzu klona maizi, rudzu saldskābo un “Limbažu” klona mazi, “Madaru” cep ar malku kurināmā maizes krāsnī. Vienā maiņā maiznieki izcep vidēji 100 kukuļu. Katra kukulīša svars ir viens kilograms.
S.Strupka stāsta, ka ceptuve strādā trīs maiņās. Maizi cepot atbilstoši pieprasījumam. Piemēram, vienā maiņā izcepot vidēji 200 kukuļus rudzu klona maizes, kas arī ir pircēju pieprasīta. Maizi SIA “Gulbenes maiznieks” realizē ne tikai vietējos tirdzniecības uzņēmumos, bet arī citos rajonos. Realizācijas daļa nemitīgi strādā pie tirgus iespēju paplašināšanas, lai Gulbenē cepto maizi nogaršotu arī Valmierā, Madonā, Jēkabpilī un citur.
“”Madara”, rudzu klona un rudzu saldskābā maize divu gadu laikā veido 10, 6 procentus no kopējā produkcijas apgrozījuma apjoma,” stāsta realizācijas daļas vadītāja. V.Kupce piebilst, ka pagājušajā gadā Latvijā Maiznieku biedrība veikusi pētījumu. Tas pierādījis, ka Latvijas iedzīvotāji uzturā vairāk lieto baltmaizi, lai gan rudzu maize uzskatāma par latviešu nacionālo vērtību. Pētījums zināmā mērā noteicis konferences pamattēmu.
Maizniekus uzrunās Latvijas Maiznieku biedrības prezidents Gaidis Gaspažiņš, kurš ir mūsu novadnieks, bet rudzu maizi ar veselības un spēka avotu salīdzinās zemkopības ministrs Mārtiņš Roze.
