Gulbeniete Aleksandra Matiišina pārsteidza savējos ar lēmumu turēt mājās pundurtrusīti. Dzīvnieku viņa iegādājusies veterināraptiekā Gulbenē. No visiem trusēniem, kurus pārdeva, Aleksandra izvēlējās pašu vārgāko, kurš nu kļuvis par sabiedrisku, drošu un atraktīvu zvēriņu. Pārpratums radies ar dzīvnieka dzimumu, aptiekā norādījuši, ka tā ir meitene, tāpēc Aleksandra trusi nosaukusi par Zuzi, bet vēlāk izrādījās, ka tas tomēr ir Zuzis.
“Trusis ir savdabīgāks mājdzīvnieks nekā kaķis vai suns. Sākumā šķita, ka viņš būs garlaicīgs dzīvnieks, bet tā nav. Dažādi kuriozi notiek ik brīdi, un mājās nav garlaicīgi,” stāsta Aleksandra un piebilst, ka ikdienā bieži vien viņa trusi ņem līdzi pie sevis uz darbu veikalā. “Zuzis parasti pie durvīm sagaida apmeklētājus, jo no svešiem cilvēkiem viņš nebaidās, ļekato viņiem līdzi pa veikalu un pat ieiet kopā ar pircējiem uzlaikošanas kabīnē.”
Savukārt mājās trusis jau ir paspējis ieviest savu kārtību. “Mums ir arī trīs papagaiļi, kuri no rītiem agri ceļas un dzied, bet Zuzim viņu dziedāšana liekas kaitinoša, tāpēc viņš sit ar kājām pa papagaiļu būri, tā iebiedējot putnus. Tagad papagaiļi ir pāraudzināti, viņi klusē un neatļaujas čivināt. Tikai tad, kad esmu mājās un neļauju Zuzim darīt pāri putniem, viņi atļaujas pačivināt,” saka Zuža saimniece Īstu pārbīli Zuzis piedzīvojis mežā. Ogot un sēņot saimnieki brauc kopā ar Zuzi. “Toreiz trusis bija saitītē, kuru piesējām pie koka, lai viņš mežā kaut kur nepazūd. Beiguši ogot, devāmies mājās, bet ceļā sapratām, ka mašīnā kaut kā trūkst, tad kopā arī iesaucāmies, ka Zuzis ir aizmirsts mežā. Naski griezām mašīnu riņķī un devāmies pakaļ. Skatāmies – mūsu Zuzis pacēlies uz pakaļkājām kalniņā un skatās, izstiepis kaklu, vai kāds viņam brauc pakaļ.”
Aleksandra stāsta, ka trusis sācis klausīt dažādām komandām no apmēram astoņu mēnešu vecuma. Viņš saprot, kad saimniece ir dusmīga un viņu rāj par blēņām, jo tad Zuzis nolienot kaktā un ilgi nenākot ārā. Savukārt, ja par sastrādātajām nerātnībām, Zuzi sarāj kāds cits, viņš neņem to galvā. Ciena un respektē viņš tikai savu saimnieci Aleksandru, arī mierinājumu viņš meklē tikai pie viņas. “Zuzis prot mājās saimniekot, ja viņam kādas skaņas liekas kaitinošas, viņš sit ar kājām pret zemi, tā izrādot savu nepatiku. Savukārt, ja Zuzis nāk klāt un noglauda savas ūsas gar mums, tas nozīmē, ka viņš mūs pieņem. Daudzi saka, ka truši ir nejauki, jo grauž vadus, bet, manuprāt, tas ir atkarīgs no tā, kā viņus audzina. Mēs jau no paša sākuma aizrādījām un neļāvām līst pie vadiem un acīmredzot viņš to ir sapratis,” saka Aleksandra. Arī pa māju trusis dzīvojot brīvībā, jo būrī viņam nepatīk.
