Mirdza Kušķe, Skolas ielas 5/1 mājas iedzīvotāja
Dzīvoju šajā mājā, kopš māja 1972.gadā nodota ekspluatācijā. Mūsu māja, kurā ir vairāk nekā 50 dzīvokļi, jau no paša sākuma nebija no sliktākajām. Arī iedzīvotāju kontingents ir stabils. Iedzīvotāju sapulcē tika nolemts māju siltināt, un pirms vairāk nekā trim gadiem māju nosiltināja. Pirms tam saveda kārtībā bēniņus, pagrabus, jo mainīja pievadošās caurules, nemainīja vienīgi stāvvadus. Protams, sākumā mēs visi šaubījāmies par to, kāds no tā visa būs labums, jo tas bija kaut kas jauns, nebijis. Neiztika arī bez debatēm. Bet kopumā vairākums vienojās, ka māju vajag siltināt. Un labi vien ir. Jāatzīst, ka pēc mājas renovācijas temperatūra dzīvoklī ir vienmērīgāka. Pirms siltināšanas tika nomainīts siltummezgls, kas darbojas automātiski, bet dzīvokļos regulējamu radiatoru nav. Kas attiecas uz runām par to, ka siltinātās mājas ir mitras, domāju, ka tas atkarīgs no tā, ko cilvēks savā dzīvoklī dara, ko ir pārveidojis, piemēram, vai ielicis pakešu logus. Tad varbūt viņi jūtas citādāk. Mums vēl joprojām ir oriģinālie koka logi, kas saviem spēkiem ir tikai remontēti. Nav arī tādas sajūtas, ka trūkst gaisa un ir mitrs. Ir, protams, dzīvokļi, kur sūdzas, ka ir pārāk karsts. Apkures maksa mums nav liela – ir mēneši, kad vairāk nekā 1 eiro kvadrātmetrā, bet pārsvarā – 0,70 centi.
Taču gribas runāt par to, kas tomēr “spiež” sirdi. Tie ir ilglaicīgie kredīta maksājumi. Mēs piecpadsmit gadus par 73 kvadrātmetriem maksājam vairāk nekā 20 eiro mēnesī. Ieguvēji, protams, ir tie, kas varēja visu summu samaksāt uzreiz, tiem vairs nav ikmēneša maksājumu. Ja skatās racionāli – ja ziemas nav tik aukstas, apkures sezona vairs nav tik gara, tad varbūt var iztikt bez siltināšanas. Toties ļoti aukstās ziemās apkures rēķini nesiltinātajās mājās ir ļoti lieli. Tad gan vērts domāt par siltināšanu. Vienīgi atbalsta programmām māju siltināšanai būtu jābūt pārdomātākām, lai cilvēkiem šie maksājumi būtu samērojamāki.
Āris Kļaviņš, būvinženieris
Attiecībā pret daudzdzīvokļu māju siltināšanu esmu divējādās pozīcijās. Viss jau izklausās skaisti, bet vai lielie naudas ieguldījumi to visu atspēko? Renovējot vecās daudzdzīvokļu mājas, vajag domāt arī par visu pārējo, piemēram, par papildu ventilāciju, jo diemžēl vizuāli labu izskatu ieguvušās mājas “neelpo”. Ir bijušas problēmas, kad pēc mājas renovācijas iekštelpas ir mitras. Un ne jau māju renovācijā izmantotie būvmateriāli ir vainīgi. Jābūt papildu ventilācijas izbūvei, jo tā ir nepietiekama. Un, ja vēl saliek plastmasas logus, tad… beigās rezultāts ir tāds, kāds viņš ir. No otras puses, ir jau arī pozitīvs moments – mazāki apkures rēķini. Taupība kaut kāda jau ir. Piemēram, Nākotnes ielas renovētajā mājā rēķini ir smieklīgi, bet, piemēram, Rīgas ielas nesiltinātajā daudzdzīvokļu mājā par 156 kvadrātmetriem – vairāk nekā 160 eiro. Bet es diezin vai izvēlētos dzīvot mājā, kur cilvēki dzīvo kā kastē bez gaisa. Jādomā taču ir par veselību! Siltināt, protams, vajag, šajā ziņā esmu par, bet… ir jādomā un jādara kompleksi. Nepietiek tikai māju “aplipināt” ar vati… Muļķīgi, bet atliek secināt, ka projektējot par ventilāciju nedomā. Droši vien tāpēc arī tam neatliek līdzekļu. Tā ir ieplānota tikai jumtam, fasādei, mājas pamatiem un pagrabiem. Nu kaut vai, piemēram, vannas istabās un virtuvēs obligāti ir jābūt ventilācijai. Un, ja tās tur nebūs, tad viss padarītais ir “auzās”. Nonākam otrā galējībā – nosiltinām un dzīvojam pie atvērtiem logiem.
