Laikrakstā “Dzirkstele” 21.jūnija numurā publicētais raksts “Vai Krustalīcē varēja zvejot pērles?” un publicētie fotoattēli izraisījuši lasītājos rezonansi.
Laikrakstā “Dzirkstele” 21.jūnija numurā publicētais raksts “Vai Krustalīcē varēja zvejot pērles?” un publicētie fotoattēli izraisījuši lasītājos rezonansi.
Laikraksta interneta mājas lapā lasītāja, kas sevi nosaukusi par Ievugraveni, raksta: “Visu bērnību esmu tādas (gliemenes – red.) vilkusi no upes ārā, ja gadījās uzkāpt virsū. Daudz nebija, bet pa kādai bija gan.”
Savukārt lasītājs Vainamoinen raksta: “Gliemenes suga gan diez vai ir pareizi noteikta. Visticimāk, tā ir viena no bezzobju (Anodonta) sugām. Unio crassus nemēdz dzīvot stāvošos ūdeņos un neizaug cilvēka plaukstas lielumā.”
Redakcijā skaistās gliemenes sugu mēģinājām noteikt paši, izmantojot informāciju, kas iegūstama internetā, tāpēc, iespējams, esam kļūdījušies. Uzmeklējām Latvijas Universitātes Zooloģijas muzeja speciālisti – malakoloģi Mudīti Rudzīti, kura, aplūkojot “Dzirksteles” interneta mājas lapā publicēto gliemenes attēlu, atzina, ka šis eksemplārs patiesi ir dižā jeb ezera bezzobe. Šī gliemene nav ar augstu aizsardzības statusu, taču nemaz tik bieži dabā neesot sastopama. “Šīs gliemenes ir sastopamas vecos dīķos, ezeros, ja ilgu laiku tur atradušās netraucēti. Tad tās izaug diezgan lielas. Ja gliemenes traucē, tās tik lielas neizaug,” saka M.Rudzīte.
Dižā bezzobe var izaugt 12 līdz 20 centimetrus gara, rekordistes – pat līdz 26 centimetriem. Šīs gliemenes, ja tās netraucē, var dzīvot pat 30 gadus un vairāk. Gliemenes vāciņu rotā raksti, kādi mēdz būt koku celmiem. Pēc riņķu skaita celma koksnē var noteikt koka vecumu. Līdzīgi ir ar gliemenēm.
Parasti dižajās bezzobēs pērles neveidojas. Taču, ja gliemenei ir gadījusies trauma vai iekļuvis kāds svešķermenis, kairinātājs, dabiskā reakcija ir veidot perlamutra slāni – kaut ko līdzīgu pērlei. Pērles spēj veidot ikviena gliemene, jo tas ir dabisks pašaizsardzības mehānisms. Tomēr īsti skaistas tās veidojas perlamutrenēm, kas mitinās upēs. Šīm glemenēm veidojas bieza, mirdzoša un apaļa pērles kārta.
Latvijā sastopamas aptuveni 180 gliemeņu sugas uz sauszemes, saldūdeņos un jūrā. Lielai daļai ir slēpts dzīvesveids. Purvos un epēs mitinās četras gliemeņu sugas, kas ir īpaši aizsargājamas Eiropā. Atsevišķas gliemenes iekļautas to sugu sarakstā, kuru aizsardzībai dabā ir veidojami mikroliegumi. Daudzas sugas ir retas un apdraudētas.
M.Rudzīte uzskata, ka tautā nepatiku pret gliemenēm izraisa galvenokārt viena suga – dārzos mītošais mazais, raibais vīngliemezis. Retāk – arī kailgliemeži. Cilvēki uzskata šos gliemjus par kaitniekiem. “Ja dārzs ir perfekti sakopts, ja tajā nav aizaugušu stūru, tad gliemenēm nav kur patverties,” ir pārliecināta M.Rudzīte. Savukārt par milzu kailgliemežiem, par kuriem nesen rakstījām arī “Dzirkstelē”, jo pilsētas parkā bija atrasts viens šāds eksemplārs, speciāliste saka: “Ir divu veidu milzu kailgliemeži. Viens – ar baltu pēdu – mitinās cilvēka tuvumā, mājās, pagrabos, dārzos. Otrs – ar pelēku pēdu, kurai ir balta svītra – mitinās tikai mežā. Šis gliemezis norāda, ka mežs ir cilvēka neskarts.”
***
Fakti
– Saldūdens gliemenes iedala divās grupās:
* lielās saldūdens gliemenes, kas apvieno perlamutreņu (Unioidae), upespērleņu (Margaritiferidae) dzimtas,
* sīkgliemenes (Shpariidae vai Pisidiidae), kuru sistemātiskais statuss un sugu skaits mūsu faunā pašlaik vēl nav pilnībā noskaidrots.
– Biežāk sastopamās gliemeņu sugas ezeros:
* slaidā perlamutrene (Unio pictorum),
* dižā bezzobe (Anodonta cygnea),
* parastā apaļgliemene (Sphaerium corneum),
* parastā bezzobe (Anodonta anatina).
Pēdējās divas ir ekoloģiski plastiskas sugas, kas sastopamas gan stāvošos, gan tekošos ūdeņos.
– Upēs biežāk sastopamās sugas:
* parastā bezzobe (Anodonta anatina),
* ķīļveida perlamutrene (Unio tumidus),
* biezā perlamutrene (Unio crassus),
* platā apaļgliemene (Sphaeriastrum rivicola),
* ovālā zirnīšgliemene (Pisidium amnicum).
– Ātrai straumei vislabāk pielāgojusies biezā perlamutrene (Unio crassus).
– Īpaši būtu jāatzīmē ziemeļu upespērleni (Margaritifera margaritifera), kura ir pašlaik vienīgā bezmugurkaulnieku suga Latvijā, kam sagatavots sugas aizsardzības pasākumu plāns.
Šī suga iekļauta arī Latvijas Sarkanās grāmatas 1.kategorijā.
