Personīgi mani šis jautājums interesē, tas arī skar manu darba ikdienu. Ar interesi vienmēr lasu, kas tiek atspoguļots “Dzirkstelē”. Nesen sekoju līdzi rakstiem gan par atalgojuma pozīcijām, gan pamatlīdzekļu iegādes izvērtējumiem. Pirms kāda laika mums šeit bija pieejamas domes izplatītās anketas par novada domes darbu. Tajās viens no punktiem bija par sabiedrības ietekmi uz budžeta plānošanu. Bibliotēka bija viena no tām vietām, kur tās tika izplatītas, un apmeklētāji varēja atbildēt anonīmi. Vispārējā tendence, kā man stāsta cilvēki, patiešām ir tāda, ka viņus šie jautājumi maz interesē. Galvenokārt tāpēc, ka cilvēki, kuriem ikdienas darbs nav saistīts ar kādām novada iestādēm, nejūt, ka varētu ko ietekmēt no savas puses.
Redzu, ka attieksmi pret budžeta plānošanu un izlietojumu noteikti mūsu pagastā ietekmēja “Sila” pārdošana. Tas radīja ļoti negatīvu priekšstatu par to, cik racionāli tiek izmantots budžets. Daudzi gaidīja, ka lielā nauda tomēr atvieglos daudzus pagastā akūtus jautājumus. Lielākoties visos pagastos iedzīvotāji tomēr ir patrioti, un patiešām paldies cilvēkiem par to! Tomēr trūkst tādas saistības ar novadu. Vidējā un vecākā paaudze ir pieradusi, ka viss tiek atrisināts uz vietas savā pagastā. Iedzīvotāji uzticas, ka pašu pagasts saviem cilvēkiem pāri nedarīs un palīdzēs risināt vajadzības. Valdošais viedoklis ir, ka ar visu tiksim paši galā. Bieži, tā domājot, cilvēki nesaskata, ka arī novada kopbudžetā ir vieta viņu pārstāvētajam pagastam.
Zinu, ka daudzi cilvēki atbalstīja ideju par ieguldījumu Stāmerienas pilī, jo redzēja ilgtermiņa ieguvumu. Turpretī par Stāķu bērnudārza apkārtnes labiekārtošanu bija sašutuši. Jautāja, vai tiešām pārdot ilgtermiņā tik vērtīgu koksnes ieguves vietu kā “Sils” un ieguldīt līdzekļus viena pagalma sakārtošanā bija gudrs lēmums! Iedzīvotāji neprotestē, ja līdzekļi tiek izlietoti vēsturisku un nozīmīgu objektu uzturēšanā.
Parasti jau cilvēkus budžeta jautājumi sāk interesēt tad, kad viņiem ir kāda vajadzība. Tad viņi sāk meklēt informāciju un iedziļināties. Es kā bibliotēkas darbiniece, protams, esmu ieinteresēta, lai tiktu sadzirdēts viss, ko esmu ielikusi savā budžeta pieprasījumā. Nelieku tajā iekšā liekas lietas. Piemēram, dators, ar ko strādāju diendienā, ir, šķiet, no 2009.gada, tāpēc ir grūti strādāt ar, piemēram, jaunajām, specifiskajām bibliotēku programmām vai izlasīt kādreiz kādus e-pastus. Mums nav darba telefona, ir tikai stacionārie telefoni ar lietošanas ierobežojumiem. Vadītāja jau pērn mums teica, ka mēģinājusi šo lietu kārtot, tāpēc man bija liels pārsteigums izlasīt, ka tas no budžeta dienaskārtības izņemts. Tas ir viens no apgrūtinājumiem. Tomēr kopumā par budžeta līdzekļiem, kas attiecas konkrēti uz manu bibliotēku, es nevaru sūdzēties, pietiek gan jaunāko grāmatu iegādei, gan presei.
