Jānis Jarusovs, SIA „Gulbenes autobuss” arodorganizācijas priekšsēdētājs
Šodien diemžēl arodbiedrībai vairs nav tāda ietekmes spēka kā agrāk, jo jaunā paaudze īsti pat nesaprot, kas ir arodbiedrība, ar ko tā nodarbojas, kādas ir tās funkcijas, cik liels ir tās spēks, kā tā var palīdzēt cilvēkam. Viņiem ir cita domāšana. Tagad cilvēki pārsvarā vieni paši mēģina atrisināt savas problēmas vai arī tās risina vēl ar kādu kopā. Man šķiet, ka viņi pat īsti netic arodbiedrības ietekmei. Liela sabiedrības daļa ir kļuvusi noslēgta. Mūsu konkrētajā uzņēmumā arodbiedrībai ir nācies iesaistīties problēmu risinājumā, aizstāvot darbinieku intereses. Lai kādas savulaik mums ir bijušas attiecības ar uzņēmuma vadību, tomēr esam panākuši, ka mūsos ieklausās. Mums ir izdevies paveikt arī kaut ko labu. Ne jau katrs darba cilvēks materiālu apsvērumu dēļ var vērsties pēc palīdzības pie jurista, bet arodbiedrībai ir savi juristi, kuri jebkurā gadījumā aizstāvēs darba ņēmēju, paskaidros, kā pareizi rīkoties un tamlīdzīgi. Manuprāt, mūsu uzņēmuma arodorganizācija ir starp skaitliski lielākajām novadā. Esam divdesmit biedri. Diemžēl jauns papildinājums klāt nenāk, lai gan pie arodbiedrības pēc palīdzības var vērsties jebkurā jautājumā. Arodbiedrības priekšsēdētājs savā būtībā ir gan draugs, gan tēvs un māte. Lielākoties mūsu organizācijai nākas saskarties ar darba jautājumu risināšanu. Man šķiet, ka ir uzņēmumu vadītāji, kuri uz arodbiedrību raugās ar nepareizu skatu, ieraugot šajā organizācijā tikai slikto. Darba devējiem tomēr būtu jāsaprot, ka arodbiedrība nav organizācija, kas cenšas kavēt viņa rīcību. Nevar būt arī tā, ka jebkurš cilvēks simtprocentīgi ir pārliecināts, ka visu dara pareizi, ka pieņem tikai pareizus lēmumus. Cilvēki ir dažādi, domas ir dažādas un arī lēmumi ir dažādi. Tāpēc vadītājiem ir jārēķinās ar darba ņēmējiem, jo arī viņi ir cilvēki.
Aleksandrs Vasiļjevs, pašvaldības vadītājs
Personīgi neesmu nevienā arodbiedrībā, tāpēc man ir grūti spriest par šīs organizācijas spēku. Varu atcerēties tikai kolhoza gadus, kad katrā saimniecībā darbojās arodorganizācija, kas aizsargāja un aizstāvēja darba ņēmējus. Šodien laukos to tikpat kā nav. Var būt, ka lielos uzņēmumos šodien darbojas arodorganizācijas. Domāju, ka to funkcijas nav mainījušās arī šodien. Arī likumdošana droši vien nosaka, ka arodbiedrību viedoklī ir jāieklausās un tas jārespektē. Tas ir viennozīmīgi. Godīgi teikšu, ka pagastā ar visām problēmām esam tikuši galā vairāk vai mazāk pašu spēkiem, tāpēc man nav nācies vērsties pēc palīdzības pie arodbiedrības.
Rasma Vanaga, arodbiedrības priekšsēdētāja
Šodien ne visi cilvēki izprot arodbiedrības lomu, lai gan tas ir vienīgais sociālais partneris pēc Darba likuma, kas var aizstāvēt cilvēku. Katram cilvēkam ir dažādas skatījums gan uz darbu, gan uz arodbiedrību. Ne visi šodien izprot arī darba lomu un jēgu, lai gan darbs ir dzīves pamats. Manā skatījumā arodbiedrībai ir ietekmējoša loma. Protams, tā nespēj aizstāvēt cilvēku visos jautājumos, piemēram, kas saistās ar emigrāciju un tamlīdzīgi.
