Marita Luika, ģimenes ārste
Par obligāto veselības apdrošināšanu runā jau vairāk nekā desmit gadus, bet tas tā arī palicis runu līmenī. Ja jau valsts nav spējīga nekā tikt galā ar brūkošo veselības aprūpi, tad beidzot ir kaut kas reāli jādara. Varbūt arī vajag ieviest atsevišķu nodokli, lai valstij atvieglotu naudas trūkumu. Būtu jābūt tā, kā bagātajās valstīs – bagātais maksā par nabago, veselais – par slimo, jaunais – par veco.
Nav noslēpums, ka tagad daudz kur kvotas jau beigušās, bet no tribīnes neviens nepasaka, ka Latvijā faktiski ir maksas medicīna. Ja tu saslimsti, tad visi izmeklējumi jāveic par naudu, jo pieraksti uz šiem medicīniskajiem pakalpojumiem ir 3-4 mēneši un pat vēl vairāk. Daudz ko ģimenes ārsti vairs nevar, arī uz analīzēm nosūtīt, jo nauda tiek novirzīta speciālistiem, kur tad mēs arī sūtām savus pacientus. Vienīgi onkoloģiskie slimnieki uz pirmo vizīti pie speciālista tiek divu nedēļu laikā.
Kur atrast naudu veselības aprūpei? Jau tā praktiski pusi darba algas nodokļos atdodam valstij. Būtu labi, ka visi tā maksātu. Domāju, ka nevar visu slodzi likt uz nodokļiem. Galvenais ir jānodrošina darbavietas. Man šķiet, ka prioritātes ir jānosaka ne tikai vārdos, bet arī darbos. Jāatzīst, ka Latvijā veselības aprūpei ir zemākais finansējums – tikai 2,9 procenti no iekšzemes kopprodukta, kur vajadzētu vismaz uz pusi vairāk. Esam Mozambikas līmenī, Igaunijai un Lietuvai sen jau ir lielāks procents. Ar Rietumvalstīm vispār nav ko salīdzināt. Domāju, ka pašreizējo situāciju neglābs arī obligātā veselības apdrošināšana. Vai būs pareizi cilvēkam uzlikt vēl lielāku nodokļu slogu? Un kā būt ar maznodrošinātajiem, bezdarbniekiem un visiem tiem, kam nav regulāru ienākumu? No kā lai viņi maksā? Rezultātā sabiedrības veselības stāvoklis tikai pasliktināsies. Esam pacietīga tauta. Varbūt ir izeja, kā rāda Meksikas seriālos – jātaisa privātās klīnikas bagātajiem un Sarkanā Krusta klīnikas nabadzīgajiem. Kāpēc nevar paskatīties, kā strādā medicīna Vācijā vai kaut kur citur? Kāpēc jāizgudro ritenis no jauna? Atbildīgie dienesti brauc dažādas pieredzes apmaiņās, bet labuma nekāda.
Vai tas ir normāli, ka Veselības ministrija jau piecus gadus ievieš e-veselību, iztērēti miljoniem eiro, bet kur ir rezultāts? Ministrija obligāto veselības apdrošināšanu plāno ieviest līdz Latvijas simtgadei. Maz ticams, ka tā notiks.
Andis Caunītis, Gulbenes novada pašvaldības vadītāja vietnieks, deputāts (“Vienotība)
Protams, ka var to izdarīt. Ir, kur šāda sistēma strādā. Piemēram, kaut vai civiltiesisko apdrošināšanu automašīnām ieviesām, un tā darbojas. Te vairāk ir runa par to, cik liela ir sociāli neaizsargāto iedzīvotāju grupa, kuri to tiešām nevarēs samaksāt un kas šo izmaksu starpību segs – valsts vai pašvaldība. Ir tādi cilvēki, kas nemaz nestrādā vai kuriem vispār nav nekādu ienākumu un nav reģistrējušies kā bezdarbnieki, lai saņemtu vismaz garantēto iztikas minimumu. Galvenais moments, kas šiem cilvēkiem nosedz ārstniecības izmaksas, ja viņi nokļūst ārstniecības iestādē.
Nav normāla situācija, ka cilvēks, kurš strādā un maksā visus nodokļus, uzņemšanas nodaļā rindā pacietīgi gaida savu kārtu. Bet uz ielas savāktajam, kurš neko citu savā dzīvē nedara, kā tikai regulāri dzer un ar galvas vai citām traumām bieži nonāk slimnīcā, bez rindas uzreiz tiek taisīti visi izmeklējumi. Uzskatu, ka šādi gadījumi nav sociāli taisnīgi un godīgi. Ieviešot obligāto veselības apdrošināšanu, varēs sakārtot šīs problēmas.
Kur ņemt naudu? No jauna veidot nodokli nebūtu prātīgi, loģiski būtu jāskatās, kā pareizi novirzīt esošos. Mēs arī pašlaik no nodokļiem šo medicīnisko aprūpi uzturam, arī izglītību un visu pārējo. Tad drīzāk jāskatās otrs virziens – attīstāmies un ejam uz maksas medicīnu, un valsts nodrošina tikai noteiktu minimumu, kas arī citās valstīs darbojas. Domāju, ka arī tas nebūtu tas labākais variants, bet pašlaik parādās tāda tendence. Labāk ir, ka apdrošināmies un visi solidāri maksājam. Iegūst, protams, tas, kas tajā brīdī to labumu izmanto. Interesanta ir Madonas kolēģu ideja par atkritumu apsaimniekošanas nodevu, ko maksā visi neatkarīgi no tā, kur tos atkritumus liec. Ir tikai jāatrisina naudas iekasēšanas problēma. Iekasētie nodokļi kaut kur aiziet. Piemēram, degvielas akcīzes nodoklis taču viss neaiziet ceļiem, tā arī pārējie nodokļi. Var novirzīt vai nu ienākuma, vai sociālā nodokļa daļu tieši obligātajai veselības apdrošināšanai.
Cik reāli tas ir? Mērķtiecīgi tas ir izdarāms. Ne uzreiz maksimālā apmērā, jo ir jāsaprot, kā tas darbojas. Bez korekcijām neiztikt, bet tas ir saprotami. Ļoti labi obligāto veselības apdrošināšanu ar OCTA apdrošināšanu ir salīdzinājis bijušais veselības ministrs Eglītis. Cilvēks, kurš visu mūžu brauc un nevienu autoavāriju neuztaisa, viņš tāpat maksā tā vietā, kurš gadā varbūt avarē trīs un vairāk reizes. Daudz kur pastāv šķērssubsīdijas, ka kāds kaut ko palīdz vai nosedz, visi par visu nesamaksās. Tur jau ir tas stāsts, ka ne jau visas sociālās iemaksas stāv un krājas konkrētai pensijai, bet gan ir apgrozījumā. Veselajam ir jāpalīdz slimajam. Ja citādāk nevaram, vācam ziedojumus. Arī talkas dažam labam liek domāt, ka viņš var mēslot un gan jau Lielajā talkā visu savāks. Tāpat ir ar ziedojumiem. Nu valsts nevar, gan jau tauta saziedos. Tas viss, protams, ir cilvēcīgi un apsveicami, bet nevar kļūt par sistēmu. Ja mēs godīgi maksātu visus nodokļus, tad tie būtu par 40 procentiem mazāki, jo jāatzīst, ka ēnu ekonomika mums ir tik liela. Ja mēs visi pozitīvi attieksimies un sapratīsim, ka obligātās veselības apdrošināšanas maksājums ir svarīgs un maksimāli centīsimies maksāt, tad tā lieta aizies. Tā ir mūsu attieksmes lieta.
