Šonedēļ Gulbenes novada domes komitejas sēdē tika diskutēts par jaunu ētikas kodeksu pašvaldībā, kas izraisīja deputātu diskusiju, – par to raksts arī šodienas laikrakstā. Patiesībā jaunie grozījumi ētikas kodeksā man šķiet, ka ir saistīti ar vēlēšanos ierobežot deputātus. Bet novada vadība, precīzāk – priekšsēdētāja vietnieks Andis Caunītis, diskusijā iet vēl tālāk, jo grib ierobežot arī medijus, stāstot, kas medijam – “Dzirkstelei” – ir un kas nav jāraksta. Vispirms man bija vienkārši skumji to dzirdēt, īpaši barikāžu atceres kontekstā. “Vai par tādu valsti mēs cīnījāmies?” saka arī viens no barikāžu dalībniekiem šodienas “Dzirkstelē”. Jā, vai par to cīnījās, lai politiķi varētu diktēt, kas jāraksta medijiem? Caunīša kungu, izrādās, ir aizskāris kāds viedoklis ar virsrakstu “Genocīds pret novada skolām”, tādēļ viņš pauž, ka “Dzirkstelei” nav vietas pašvaldības iestādēs. Minēto viedokli pirms kāda laika “Dzirkstelei” pauda galgausniete, pensionēta skolotāja, Tautas frontes dalībniece, barikāžu dalībniece Austra Karole saistībā ar novada skolu reformu, kad tika slēgtas vairākas lauku skolas. Varu tikai teikt, ka demokrātiskā valstī politiķi neapvainojas uz iedzīvotājiem, medijiem, bet iet sabiedrībā un skaidro savus politiskos lēmumus, runā ar iedzīvotājiem. Neesmu dzirdējusi, ka Caunīša kungs būtu cienījamo skolotāju uzaicinājis kaut uz sarunu. Galgausniešiem joprojām ir daudz neatbildētu jautājumu par likvidēto skolu, nav runāts ar viņiem klātienē, kā politiķi solīja, kas tagad, protams, nav iespējams. Cik ērti! Tikpat ērti vispār ir “aizvērt domes durvis”, šoreiz to domāju pārnestā nozīmē, jo neesmu dzirdējusi vai lasījusi nevienu oficiālu paziņojumu no novada vadības saistībā ar pandēmiju, tikai – ka slēgta kase un aicinājums maksājumus veikt citur. Var gandrīz domāt, ka novadā Covid-19 otrā viļņa nav, ja ne šis paziņojums par kasi! Tiesa, domes priekšsēdētājs Normunds Audzišs savā Jaungada uzrunā sociālajos tīklos sacīja, ka veiksmīgi izdevies apturēt Covid-19, – tātad tomēr bija! Pašreiz dati liecina, ka novadā esam diezgan kritiskā punktā saistībā ar saslimšanu. Ja jau pašvaldība vienmēr deklarē, cik tuvu ir saviem iedzīvotājiem, tad ir pilnīgi nesaprotami, kāpēc novada vadība iedzīvotājus neuzrunā, neinformē, nepiedāvā palīdzību, lai iedzīvotāji sajūt, ka par viņiem uztraucas, ka viņi rūp.
