Stradu pagasta zemnieku saimniecības “Kalnāji” saimniekiem – diviem Jāņiem Lazdiņiem, tēvam un dēlam, – lietainā nakts uz 14.septembri ir sagādājusi vislielākās raizes, salīdzinot ar citām lietavu reizēm labības novākšanas laikā šogad.
Zeme pielijusi kā vēl nekad. Vajadzēšot vismaz nedēļu, lai lauki nožūtu un labība būtu novācama, jo pagaidām daudzviet uz tīruma esot redzams lieks ūdens.
Lai vai kā Lazdiņi negaužas, vien secina: “Nav uz ko paļauties, vienīgi pašiem uz sevi, saviem spēkiem un cerībām, ka lietus mitēsies. “Cik var līt! Uz valdību paļauties nevaram.”
Graudaugi šogad ir labi auguši, taču novākt tos ir ļoti sarežģīti – atzīst J.Lazdiņš jaunākais. Ziemāji jau sākot dīgt vārpās. Tie par laimi “Kalnājos” nenovākti palikuši vēl tikai kādos 30 hektāros. Tomēr kopumā ar labības kulšanu šajā saimniecībā pagaidām nav tikuši vēl pat pusē. No 520 hektāriem labība nokulta tikai 220 hektāros platību. Lazdiņi gan nedomā apstāties pie sasniegtā un juniors saka: “Cerība mirst pēdējā. Kaut kad taču lietus mitēsies. Padsmit dienu vajag, lai nokultu visu atlikušo.”
Pirmā graudaugu raža bijusi kvalitatīva, derējusi pārtikai, tomēr vēlāk laika apstākļi atstājuši savu iespaidu un tad novāktā raža vairs derīga tikai lopbarībai. Tas saimniecība nozīmē ievērojamus zaudējumus. Graudi tiekot nodoti kooperatīvā “VAKS”, kura biedre ir arī zemnieku saimniecība “Kalnāji”.
Runājot par to, kā saimniecībā tiks kompensēti zaudējumi, zemnieki stāsta – ziemā strādāšot citā nozarē, šķeldošanā. Pie tā, ka visu laiku jādomā un jārīkojas, lai finansiāli izgrozītos, jau esot pierasts. Arī pagājušajā gadā bijušas problēmas. Vasarāju raža bijusi slikta. Iegūta tikai puse no plānotā graudu apjoma. Labāka bijusi situācija ar ziemājiem. Taču kopumā J.Lazdiņš juniors rezumē: “Otrais smagais gads. Trieciens zemniekiem.”
“Leta” ziņo, ka lielā nokrišņu daudzuma ietekmē ūdens līmenis dažās upēs Latvijas austrumu daļā šonedēļ jau cēlies par pusotru metru un turpina paaugstināties, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati. Tāda ir situācija arī Pededzes upē Litenē. Arī Gaujā atsākusies ūdens līmeņa paaugstināšanās. Hidrologi prognozē, ka Latvijas austrumu daļā vietām saglabāsies applūdušas zemākās vietas. Lietus summa kopš mēneša sākuma Gulbenē un Alūksnē pārsniegusi jau 50 milimetru, Jēkabpilī un Rēzeknē – 60 milimetru. Parasti visa septembra laikā valsts austrumos ir 60-70 milimetru nokrišņu.
Vēl līdz 2.oktobrim Lauku atbalsta dienestā zemnieki var pieteikt savu platību apsekošanu sakarā ar spēcīgu plūdu un lietavu nodarītajiem postījumiem, ja rezultātā ir gājuši bojā lauksaimniecības kultūru sējumi un sagatavotais siens.
