Svētvakarā – 24.decembrī – kopā ar Ievām vārdadienu svin arī cilvēces ciltstēvi Ādami. Gulbenes rajonā kādreiz dzīvojuši vairāki vīri vārdā Ādams, bet šobrīd mūsu rajonā dzīvo tikai viens vīrs, kas nes šo cēlo vārdu.
Svētvakarā – 24.decembrī – kopā ar Ievām vārdadienu svin arī cilvēces ciltstēvi Ādami. Gulbenes rajonā kādreiz dzīvojuši vairāki vīri vārdā Ādams, bet šobrīd mūsu rajonā dzīvo tikai viens vīrs, kas nes šo cēlo vārdu.
Gulbenes rajona vienīgais Ādams dzīvo Līgo pagastā. 69 gadus vecais Ādams Skangalis stāsta ka, pie šāda vārda ticis neierasti. “Tolaik, kad piedzimu, bija tradīcija bērnus kristīt baznīcā. Tēvs bija izdomājis man vārdu – gribēja saukt par Imantu, bet mani krustvecāki bija jauni un aizmirsa to. Kad baznīcā pienāca kārta kristīt mani, ne krusttēvs, ne krustmāte nevarēja atcerēties tēva izdomāto vārdu, tā nu mācītājs teicis, ka es būšot Ādams,” stāsta Ā.Skangalis. Jaunībā, kad meklējis savu Ievu, Ādams nedaudz kaunējies no vārda, bet tagad viņš to ir saīsinājis – viņu visi saucot par Ādi.
Ā.Skangalis uzskata, ka viņa Ievai jābūt sievišķīgai, maigas dabas un saprotošai. Viņam nepatīk asas sievietes, kurām patīk komandēt. “Jāmāk sadzīvot un pielāgoties,” uzskata Ādams. Šobrīd Ādams jau piekto gadu dzīvo ar sievu Maiju. Kopā viņi jūtas ļoti laimīgi – Ādams beidzot ir atradis savu īsto Ievu.
Ā.Skangaļa dzimtā puse ir Kārsava. Savulaik viņš dzīvojis arī Rīgā un Cesvainē, bet pēc tam pārnācis dzīvot uz Līgo pagastu. Vārds “Ādams” senebreju valodā nozīmē “zeme”. Arī Ā.Skangalis jūt lielu saikni ar zemi. “Kad biju mazs, man nebija rotaļlietu, tādēļ spēlējos ar zemi un pašdarinātām lietām. Arī vēlāk, kad izaugu, vienmēr esmu strādājis pie zemes,” saka Ādams. Viņa sieva piebilst, ka vīrs vienmēr zina, kad ko sēt un stādīt, viņš neskatās ne kalendāros, ne vēro mēness fāzes, viņš jūt zemi.
Ādams kādreiz ir bijis liels alus darītājs, viņam paticis žāvēt gaļu. “Tik garšīgi nav iznācis nevienam. Viņš pats taisījis arī desas,” stāsta Maija. Savulaik Ādams bijis liels spēlmanis (viņš spēlē akordeonu) un dziedātājs, arī tagad reizi pa reizei vecais vīrs ņem rokās akordeonu un uzdzied mazbērniem vai sev par prieku.
Tagad Ā.Skangaļa mīļākā nodarbošanās ir truškopība. Viņš rūpējas par prāvu trušu pulciņu. “Truši ir mans vaļasprieks. Citiem patīk makšķerēt, bet man patīk rūpēties par trušiem,” saka Ādams.
Vārdadienu Ādams parasti svin kopā ar Ziemassvētkiem. “Kādreiz kolhoza laikos vārdadienu svinēju ļoti plaši. Ciemos sanāca gan jauni, gan veci. Tagad ciemos atbrauc un atnāk mani un Maijas bērni, un daudzie mazbērni, tie mums ir lielākie svētki,” atzīst sirmais vīrs.
2 ceturtdiena, 2004.gada 23.decembris
