Starp mums dzīvo cilvēki ar intelektuālās attīstības traucējumiem, bet mēs par viņiem zinām ļoti maz.
Starp mums dzīvo cilvēki ar intelektuālās attīstības traucējumiem, bet mēs par viņiem zinām ļoti maz. Ceturtdien Gulbenē notika labas prakses seminārs, kurā biedrība “Rīgas pilsētas “Rūpju bērns”” mēģināja parādīt, kā cilvēkiem ar intelektuālās attīstības traucējumiem uzlabot dzīvi un integrēt viņus sabiedrībā.
Biedrība prezentēja divus projektus, kas pierāda, ka cilvēki ar intelektuālās attīstības traucējumiem ir pilntiesīgi sabiedrības locekļi un tāpat kā pārējie cilvēki spēj kaut ko dot sabiedrībai. Par efektīvāko veidu, kā cilvēkam ar intelektuālās attīstības traucējumiem vislabāk integrēties sabiedrībā, ir izvēlēta kultūra un māksla. Organizācija ir izdevusi Sergeja Saveļjeva, cilvēka ar īpašām vajadzībām, pirmo dzejas grāmatu “Mīlestības zeme, kur mīlai būt nav lemts”. Šis cilvēks, izmantojot savus emocionālos un ļoti skaistos dzejoļus par mīlestību, kontaktējas ar sabiedrību.
“Arī šis ir spilgts piemērs, kā cilvēks, kam ir apgrūtinātas spējas kontaktēties ar citiem cilvēkiem, ir atradis fenomenālu iespēju uzrunāt sabiedrību un integrēties tajā, kā viņš cenšas ne tikai kaut ko gūt no sabiedrības, bet arī bagātināt to,” saka biedrības “Rīgas pilsētas “Rūpju bērns”” projektu vadītājs un “Ģimenes atbalsta centra” rīkotājdirektors Māris Grāvis. S.Saveļjevs ar zīmuļa palīdzību, sitot taustiņus, iemācījies rakstīt ar datoru. “Šā projekta mērķis bija parādīt, kā cilvēki ar īpašām vajadzībām spēj izdarīt ļoti daudz. Grāmata ir spilgts piemērs, ka ar gribasspēku un cerību ir iespējams sasniegt visu,” saka M.Grāvis.
Savukārt otrs projekts ir starptautiskais mākslinieciskās pašdarbības festivāls “Solis” personām ar garīga rakstura traucējumiem, kura vadītāja ir gulbeniete Anita Birzniece. Viņa informēja par šā festivāla nozīmi, jo Latvijā ir daudz kolektīvu, kuros darbojas cilvēki ar intelektuālās attīstības traucējumiem, bet šiem cilvēkiem nekur nav iespējas ne parādīt sevi, ne arī attīstīties.
“Tieši tādēļ radās doma izveidot šādu festivālu, kur šiem cilvēkiem sevi parādīt. Festivālā varēja rādīt visu mākslinieciskās pašdarbības spektru – teātri, mūziku, deju, lietišķo un tēlotājmākslu,” stāsta A.Birzniece. Festivāls šogad notika jau ceturto reizi. Tas šobrīd ir vienīgais Baltijā. Šogad tajā piedalījās 37 kolektīvi no deviņām valstīm ar 600 dalībniekiem, turklāt katru gadu dalībnieku skaits palielinās.
“Neatkarīgi no mūsu dīvainībām mēs visi izmantojam kultūras pakalpojumus. Māksla un kultūra ir vissaprotamākā valoda, tādējādi festivāls ir labs veids, kā pievērst sabiedrības uzmanību, kā šiem cilvēkiem parādīt sevi no labās puses. Arī izrāde, kuru gulbeniešiem bija atveduši parādīt biedrības “Rīgas pilsētas “Rūpju bērns”” teātra studija “Ligzda”, ir spilgts piemērs, cik izrādes, kur aktieri ir cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem, var būt labas. Tās nav jāskatās aiz žēluma, bet no tām var gūt māksliniecisku un emocionālu baudījumu, jo šī izrāde ir kā mākslas darbs,” saka festivāla vadītāja. Semināra dalībniekiem bija iespēja noskatīties nelielu īsfilmiņu par festivāla norisi. Filmā bija iespējams redzēt, cik festivāls cilvēkiem ar garīgās attīstības traucējumiem ir nozīmīgs, cik viņi ir priecīgi, ka viņiem ir iespēja parādīt sevi un to, ko viņi māk, ka viņi nevēlas nolīst kaut kur maliņā, bet vēlas būt sabiedrības daļa.
Seminārā bija iespēja arī uzzināt par organizācijas “Rīgas pilsētas “Rūpju bērns”” darbību, par tās sniegtajiem sociālajiem pakalpojumiem, par ģimenes atbalsta centru, dienas centru, īslaicīgās uzturēšanās vietu un grupu māju izveidi, tādējādi cilvēki ar intelektuālās attīstības traucējumiem gūst atbalstu un mācās patstāvīgi dzīvot. “Darbs, ko mēs veicam, ir grūts, turklāt to darām bez atbalsta. Bez sadarbošanās ir grūti kaut ko izdarīt, tādēļ projektu laikā mēs vēlamies nodibināt kontaktus ar dažādiem cilvēkiem, nevalstiskajām organizācijām, ir vēlams nodibināt kontaktus, lai varētu labāk veikt šo cilvēku integrāciju sabiedrībā,” uzsver M.Grāvis.
