Neviens nevar izjust skaidrāk par kultūras un mākslas darbiniekiem, kas ir radoši skaistā veidotāji, kaut daļiņu no tās sajūsmas, ko izjuta Dievs, kad radīšanas rītausmā noraudzījās uz savu roku darbu.
Neviens nevar izjust skaidrāk par kultūras un mākslas darbiniekiem, kas ir radoši skaistā veidotāji, kaut daļiņu no tās sajūsmas, ko izjuta Dievs, kad radīšanas rītausmā noraudzījās uz savu roku darbu.
Arī viņu acīs ir atspīdējusi šī sajūta, kad tāpat kā mākslinieki, visos gadsimtos brīnišķas skaņu un vārdu, krāsu un formas pārņemti, ir apbrīnojuši savu roku darbu, sajūtot tajā tādu kā radīšanas brīnuma atbalsi, ar kādu Dievs, vienīgais visa redzamā un neredzamā radītājs, ir vēlējies zināmā mērā būt viņiem līdzīgs.
“Tieši tādēļ man šķiet, ka nav labāku vārdu kā “Radīšanas grāmatas” teksts, lai uzrunātu kultūras un mākslas veicinātājus mūsu valstī, jo daudzas lietas kultūras jomā ir atkarīgas tieši no viņiem, viņu personiskās pieredzes, aktivitātes un garīguma. Jā, īpaši garīguma, jo kultūrā, manuprāt, ir ne tikai labi kaut ko izveidot, parādīt vai noformēt un noorganizēt. Kultūra ir spēja atklāt cilvēka priekšā cilvēka dvēseles un gara diženumu, atklāt cilvēces pastāvēšanas vēsturi, atklāt un saglabāt visu to, ko mūsu latviešu tauta un cilvēce kopumā ir krājusi mākslas un kultūras krātuvēs,” secina prāvests Vjačeslavs Bogdanovs, uzrunājot Valsts kultūras inspektorus, kas viesojās Gulbenē.
Dievs cilvēkam dod amatnieka uzdevumu
Bībeles ievadpants attēlo Dievu kā zināma veida piemēru katram, kas rada kādu darbu: cilvēks – amatnieks atspoguļo Dieva radītāja tēlu. “Kāda ir atšķirība starp radītāju un amatnieku? Tas, kas rada, dāvā savu būtību, viņš kaut ko rada no nekā – “ex nihilio sui et subiecti”, un tas ir darbības vieds, kas pieder tikai Visvarenajam. Amatnieks turpretī izmanto to, kas eksistē, kam viņš piešķir formu un jēgu. Šis darbības veids ir raksturīgs cilvēkam, kas arī ir radīts pēc Dieva līdzības. Patiesībā pēc tam, kad Bībelē ir runāts par to, ka Dievs rada vīrieti un sievieti “pēc sava tēla un līdzības” (Rad.1,27), seko piebilde, ka Viņš tiem uztic zemes pārvaldīšanu. Tā ir radīšanas pēdējā diena. Iepriekšējās dienās, kam ir raksturīgs kosmosa dzimšanas ritms, Dievs radīja Visumu. Visbeidzot radīja cilvēku, kas ir augstākais Viņa radījums, kam Viņš pakļāva redzamo pasauli kā plašu lauku, kurā cilvēka radošā domā varētu izpausties,” saka V. Bogdanovs. Tādā veidā Dievs radīja cilvēku, dodot viņam amatnieka uzdevumu. Taču mākslinieciskajā, kultūru veicinošajā darbībā cilvēks vairāk kā jebkurš izpauž savu līdzību Dievam, un viņš vislabāk piepilda šo uzdevumu tad, kad apstrādā to brīnišķīgo materiālu, kas ir viņa paša cilvēcība, un apskata to radošo potenciālu Visumā, kas viņu ieskauj. Ar mīlestības pilnu skatienu dievišķais mākslinieks pasniedz cilvēcīgajam māksliniekam dzirksteli no savas paša pārsteidzošās gudrības, aicinot viņu dalīties savā radošajā enerģijā.
Mākslinieki aicināti ieskatīties sevī
“Mākslinieki un kultūras darbinieki, kas visvairāk ir pārliecināti par savām spējām, arvien vairāk tiek virzīti uz ieskatīšanos sevī un visā radībā ar tādām acīm, lai varētu vērot un pateikties, pienest Dievam sava aicinājuma un darba slavas dziesmu. Tas ir vienīgais ceļš, kā viņi var nonākt pie pilnīgas sevis, sava aicinājuma un misijas izpratnes,” secina prāvests.
Pazīstams poļu dzejnieks Cipriāns Norvids rakstījis, ka “skaistam ir jāaicina mūs uz darbu, bet darbam mūs jāceļ augšup”. “Runājot par kultūru, ir svarīgi pārdomāt par skaisto. Saskatot, ka viss, ko Dievs ir radījis, ir labs, Viņš redzēja, ka tas bija arī skaists. Saistība starp labo un skaisto rada auglīgas pārdomas. Zināmā veidā skaistais ir labā redzamā forma, tieši tāpat kā labais ir metafizisks skaistā atveids. To labi saprata grieķi, kas, apvienojot divus jēdzienus, izveidoja terminu, kas ietver tos abus – kalogathka (skaistais labums). Platons šajā sakarā rakstīja: “Labā spēks ir radis patvērumu skaistā būtībā”,” saka V. Bogdanovs.
Kultūras darbinieks liek apbrīnot skaistumu
Dzīvojot un darbojoties cilvēks veido saikni ar esošo, ar patiesību un ar labumu. Kultūras darbiniekiem ir īpaša saistība ar skaisto. Skaistais ir viņu aicinājums un talants. Vienā no līdzībām Kristus runā par talantiem. Arī viņiem ir jānes augļi.
“Tuvākajā nākotnē mūsu valsts un tauta ieies Eiropas Savienībā. Mēs ieiesim ar kultūras mantojumu, savas kultūras bagātību. Visa Eiropa, tāpat kā vairāk nekā 800 gadus Latvija, ir būvēta uz kristietības vērtībām un patiesībām. Kaut arī mūsdienas cilvēka vērtību hierarhija sāk nopietni šķobīties, atbildība par kultūras saglabāšanu, par skaistā, ko Dievs mums devis, saglabāšanu, ir jāuzņemas ne tikai baznīcai, bet pirmām kārtām, kultūras darbiniekiem. Jo tur, kur cilvēkam nav iespējams apmeklēt dievnamu, satikties ar garīdznieku, kultūras darbinieks spēj pacelt cilvēka dvēseli un likt tam apbrīnot skaistumu, ko radījis Dievs,” atzīst V. Bogdanovs.
