Ar virsrakstu “Redzu neredzamo” bija publicēts raksts laikrakstā “Izvestija” 1987.gada 15.jūnijā. 1978.gada 3.martā Donbasā Petrovskas šahtas kokmateriālu noliktavas krānotāja Jūlija Vorobjova 37 gadu vecumā negadījumā guva smagu elektrotraumu.
Ar virsrakstu “Redzu neredzamo” bija publicēts raksts laikrakstā “Izvestija” 1987.gada 15.jūnijā.
1978.gada 3.martā Donbasā Petrovskas šahtas kokmateriālu noliktavas krānotāja Jūlija Vorobjova 37 gadu vecumā negadījumā guva smagu elektrotraumu (spriegums 380 voltu). Viņa vairs nejuta ne ātrās palīdzības atbraukšanu, ne ārstu rūpes, ne arī to, kā nogādāta morgā. 3.marts bija viņas nāves diena.
Gadījās, ka šajā morgā drīz vien ieradās institūta pasniedzējs ar grupu medicīnas studentu. Kad viens no praktikantiem ar ķirurģijas instrumentiem sāka rīkoties, no Jūlijas ķermeņa sāka tecēt asinis un viņa sakustējās. Izrādījās, viņa ir dzīva. Pārvesta slimnīcā, viņa divas nedēļas nenāca pie samaņas, āda kļuva tumša. Cerības izdzīvošanai bija zudušas. Jūlija tomēr izturēja, un atgriezās mājās kā otrās grupas invalīde ar lielām galvassāpēm. Pusgadu neiemiga, viņu arvien mocīja galvassāpes. Tad viss nomierinājās un sākās normāla ikdiena.
Jaunas spējas
Kādu rītu viņa devās uz veikalu pēc maizes. Autobusa pieturā stāvēja sieviete, un kāds pārsteigums! Jūlija redz šai sievietei cauri – visus iekšējos orgānus kā televīzijas ekrānā. Viņa sāka redzēt ultravioletos un infrasarkanos saullēkta starus, augsnes iegruvumus zem asfalta un daudz ko citu. Smadzenes kļuva kā smalks “detektors”, spējīgs uztvert dažādus apkārtējās vides impulsus.
Korespondentam, kas viņu intervēja, tā pateica, ko viņš bija ēdis pusdienās. Gaiši sarkans šķidrums kuņģī atgādinot ķīseli. Un bijis pareizi.
Vienai no apmeklētājām viņa aizrādīja uz mazkustīgo dzīvesveidu, jo locekļos ieraudzīja sāļu nogulsnējumus. Kādam vīrietim konstatēja aizkuņģa dziedzera saslimšanu alkohola lietošanas dēļ, ko ārstiem ir grūti atklāt. Viņa palīdzējusi daudziem cilvēkiem slimības diagnozes pareizā noteikšanā un nekad nekļūdījās. Sevišķi paticis palīdzēt bērniem. Viņa nav ņēmusi honorārus. Ārsti ir apstiprinājuši viņas nekļūdīšanos. Sieviete apguva medicīnas terminoloģiju. Viņa pat spējīga noteikt acu, ausu un asinsspiediena stāvokli. No cilvēku pateicībām – mutiskām un rakstiskām – varētu sastādīt daudzsējumu grāmatu. Vienā atsauksmē slimniece pastāstīja: ātrās palīdzības ārstiem, kas dežūrēja pie gultas sešas stundas, viņa skaidrojusi, ka nekāda miokarda infarkta man neesot, bet ir kuņģa barības vada spazma. Un viņai bija taisnība.
Jūlija Vorobjova neliedz savu palīdzību, bet pašai kļūst grūti, kad tuvojas negaiss vai sākas magnētiskās vētras – tad atjaunojas galvassāpes. Tāds fenomens ir šī sieviete.
Ugunsbīstams zēns
Zēns Saša Doņeckā arī ir ūnikums. Viņš ir “ugunsbīstams zēns”, kura klātbūtnē var aizdegties priekšmeti, istabas iekārta. Zēna dēļ nemiers un uztraukums ir ģimenē, skolā un kaimiņos. Pie viņa mājās ugunsgrēki ir izcēlušies arī ugunsdzēsēju un milicijas klātbūtnē. Sašas tuvumā gadījies, ka saplīst elektriskās spuldzes visā dzīvoklī, pat tās spuldzes, kas nav ieskrūvētas. Pārplīsa atvērtā pudele ar etiķi, kas izsita logu, otrādi apgriezās veļas mazgājamā mašīna, sakustējās skapis. Loga stiklā radās apaļš caurums.
Māte stāsta, ka caur virtuves logu izlidoja gaitenī stāvošā labās kājas kurpe. Neviens nav ievērojis parādības sākumu, tikai tās norisi un rezultātu. Vecāki ar zēnu nolēma atstāt ugunsgrēkos daudz cietušo pilsētas dzīvokli un pārcelties uz laukiem pie vecmammas. Arī tur sākās degšanas gadījumi. Bija aizdegusies pat grīdas mazgājamā lupata (izkārta žāvēšanai). Kad Saša guļ, kāds no vecākiem naktī neiet gulēt, bet dežurē, jo nevar zināt, kas sāks degt.
Parādība un notikumi raisīja plašu atbalsi apkārtējos iedzīvotājos un zinātnieku aprindās. Ko saka zinātnieki? Līdz galam parādība nav noskaidrota, bet izvirza pieņēmumu, ka aizdegšanos rada lodveida vai melnais zibens, kas rodas zēna klātbūtnē. Šie zibeņi spēj dekoncentrēties un pārvērsties gāzē. To pievelk apkārtējie priekšmeti un aizdegas. Pats zēns ir psihiski un fiziski vesels. Domā, ka tieši viņa psihofiziskais stāvoklis ir tāds, kas spējīgs izraisīt minēto zibeņu rašanos. Līdzīgas parādības ir bijušas Maskavas apgabalā un citās valstīs pasaulē. Vietām šo parādību dēvē par viņsaules “garu spēli”. Šādu zibeņu un parādību rašanos veicinot pieaugošais gaisa piesārņojums.
Neparasti slima
Ķīniete Ļu-In ir neparasti slima. Viņas ķermenis rada līdz 100 voltu elektriskos lādiņus.
1988.gadā novembrī viņa izjutusi sevī karstu viļņu uzplūdus un galvas reiboņus. Slimnīcā ārsti, viņai pieskaroties, saņēma stiprus elektriskos lādiņus. Elektriķi noteica strāvas sitiena spēku līdz 100 voltiem.
Šī parādība izzūd, ja Ļu-In iet ātrā gaitā. Ja viņa apstājas un pieskaras kādam elektrību vadošam priekšmetam, tad pati saņem strāvas sitienu. Pēc saslimšanas viņai pasliktinājās atmiņa.
Redz neredzamo
Jaunajai ķīniešu ārstei Žeņai Hsiongliņai piemīt trīs dimensiju krāsu rentgenredze. Savus pacientus viņa izmeklē tumsā, neizģērbušos. Ārste apgalvo, ka viņas acu priekšā saskatāmi spīdoši kauli, vēnas un iekšējie orgāni. Rinda uz pieņemšanu pie viņas ir divu gadu garumā. Dienvidāfrikā zulusu cilts vadoņa Mangosutra Butelezi brālim Neminsam piemīt spēja “saskatīt” zelta rūdu līdz 30 metru dziļumā. Viņš ar rokām spēja “sataustīt” pat divu milimetru biezu zelta dzīslu.
No viņa baidās
Liverpūles pensionārs Džons Redklifs ir bieds kukaiņiem un dzīvniekiem. Viņam tuvumā nelaižas ne mušas, ne odi, ne citi kukaiņi. Ja nejauši gadās, tas ir beigts vai aizbēg. Kad Dž.Redklifs ierodas zvērudārzā, dzīvnieku vidū sākas panika. Tos satrauc kāda īpaša smaka vai smarža, ko nejūt cilvēki. Pensionāram patīk dzīvnieki, bet no viņa mūk kaķi un suņi. Šo fenomenu Dr.Dz.Balašs izskaidro ar to, ka vecā vīra ķermenis izstaro dietiltoluamidu, kas atbaida kustoņus.
Spēj ārstēt citus
Džūna Davitošvili, iespējams, ir Gruzijas jutīgākais cilvēks. Viņa izteikusies, ka kopš bērnības redzot pasauli citādāku nekā vairums cilvēku. Ar savu roku biolauku spēj ārstēt slimos. Tuvinot brūcei rokas, viegli var apturēt asiņošanu, atbrīvot no galvas un zobu sāpēm, precīzi noteikt diagnozi.
Ap katru cilvēka orgānu un kopumā ap visu cilvēku organismu ir vāji spīdošs oreols. To Džūna var redzēt savām acīm.
Slimā organisma daļa par savām izmaiņām it kā signalizē, un to Džūna uztver. Diagnosticējot audzēju, šajā “biolaukā” viņa sajūt it kā atveres, bedres, un vainu var atklāt agrā stadijā.
Džūna un viņai līdzīgi cilvēki spēj ārstēt ar rokām no zināma attāluma.
Viņas spējas ir dabas fenomens. Šī sieviete studē medicīnu, bet galveno “diplomu” viņai dzīvē ielikusi pati daba jau šūpulī.
Redze pirkstgalos
Jauna sieviete no Ņižņijtagilas – Roza Kuļešova ar taustes palīdzību lasa parastos, tipogrāfijās iespiestos tekstus, sameklē fotogrāfijās cilvēku attēlus un pat nosaka dažādu priekšmetu krāsu.
Maskavā PSRS Zinātņu akadēmijas profesora Bazina vadībā daudzos izmēģinājumos noskaidrots gandrīz neticams fakts – zem Rozas Kuļešovas pirkstu ādas, varbūt arī ādā, atrodas gaismas uztvērēji, īpaša veida redzes orgāni.
