LEJASCIEMA VALSTS MEŽĀ: Pagaidām vēl NEGRIB IZMANTOT “ĶĪMISKO IEROCI”.
LEJASCIEMA VALSTS MEŽĀ: Pagaidām vēl NEGRIB IZMANTOT “ĶĪMISKO IEROCI”.
Lejasciema mežos cīņai ar kaitēkļiem palīgos ir aicināti mušķērāji, žubītes, zīlītes un citi kukaiņēdāji. Tikko kūstot sniegam, te, valsts mežā, iecirkņa vadītājs Ainārs Žīgurs gādājis aptuveni par 200 putnu mājiņu izvietošanu kokos. Pavisam Austrumvidzemē, valsts mežā, cīņai pret egļu astoņzobu mizgrauzi pievilinās putnus, izliekot tiem 400 būrīšus ligzdu vīšanai.
Akciju sabiedrības “Latvijas Valsts meži” Austrumvidzemes mežsaimniecības izpilddirektors Aigars Dudelis informē, ka puse būru izlikti tieši Lejasciema iecirknī tāpēc, ka šeit ir lieli skujkoku masīvi.
Tikai nepieciešamības gadījumā, ja citādi nevarēs tikt galā, nelielā apjomā varētu pielietot arī metodi kukaiņu pievilināšanai ar ķīmisku vielu. “Akcentu liekam uz dabiskas metodes izmantošanu, pievilinot putnus, kas ir dabiski kukaiņu iznīcinātāji. Otro metodi Austrumvidzemē lietosim ierobežoti, jo metode ir riskanta. Ja darbības ir neprecīzas, var radīt vēl lielāku postu, kukaiņus pievilinot kādā vienā vietā. Labāk, lai tie visā teritorijā ir izkaisīti vienlaidus. Tā metode ir tāda, ka ar smaržu pievilina kukaiņus tādā kā piltuvītē. No turienes kukaiņus pēc tam savāc un iznīcina – sadedzina. To, ja vajadzēs, darīs mūsu speciālisti,” saka A.Dudelis.
Viņš klāsta, ka vētru gāztie koki, kas vēl nav izvesti no meža, ziemas aukstumā bija “iekonservēti” un nebojājās. Taču situācija strauji var mainīties, ja pavasarī strauji paaugstināsies gaisa temperatūra. Tādā gadījumā paredzama strauja kukaiņu savairošanās. Atsevišķas kukaiņu sugas ir bīstamas kokiem, sevišķi skujkokiem. Necīnoties ar šiem kukaiņiem, ir paredzama vēja gāzto koku strauja bojāšanās un tāpēc arī zaudējumi, jo kukaiņi vējgāzes var aprīt ātrāk nekā mežsaimniecības darbinieki fiziski spēj tās nokopt.
“Divus milimetrus lielais kukainis izraisa arī vēja negāztu egļu nokalšanu, kā arī bojā sagatavotus kokmateriālus, jo veicina koksnes zilēšanu. Tādu koksni eksportēt nevarēs. Piemēram, Lielbritānijā tādu koksni, kur ir mizgrauzis, nemaz nedrīkst ievest. Šādu koksni var izmantot vienīgi būvniecībā Latvijas teritorijā,” saka A.Dudelis.
Austrumvidzemes mežsaimniecība savā darbības stratēģijā vadās pēc zinātnieka Mārtiņa Bičevska ieteikumiem, viņš izpētījis situāciju valsts mežā pēc pagājušā gada vētrām un prognozējis egļu astoņzobu mizgrauža strauju savairošanos skujoku mežos, ja klimatiskie apstākļi būs tam labvēlīgi.
A.Dudelis klāsta, ka pērn mežos piedzīvotās vētras seku likvidācija vēl nav beigusies. Līdz šim Austrumvidzemes mežniecība ir pārdevusi 250 000 kubikmetru vēja sagāzto koku, kas ir aptuveni puse no visa apjoma, ko mežsaimniecība nocērt katru gadu. Vēja gāztos kokus mežsaimniecība ir spiesta pārdot lētāk.
“Pēc vētrām tirgū koksnei cena samazinājās par pusi,” saka A.Dudelis. Viņa pārstāvētās mežsaimniecības darbinieki pēc lielajām vētrām ir strādājuši ar pārslodzi, tomēr viss vēl nav padarīts.
Austrumvidzemes mežsaimniecība apsaimnieko valsts mežu Gulbenes, Alūksnes un Valkas rajonā.
