Pagājušajā gadā tika solīts, ka uz ES atbalstu latvāņu ierobežošanai var pretendēt lauksaimnieki, kuru apsaimniekotajās teritorijās latvāņi izplatījušies vismaz 0,3 hektāru platībā un to blīvums ir vismaz trīs atsevišķi augi uz 100 kvadrātmetriem.
Pagājušajā gadā tika solīts, ka uz Eiropas Savienības atbalstu latvāņu ierobežošanai var pretendēt lauksaimnieki, kuru apsaimniekotajās teritorijās latvāņi izplatījušies vismaz 0,3 hektāru platībā un to blīvums ir vismaz trīs atsevišķi augi vai to grupas uz 100 kvadrātmetriem.
Tad secināja, ka no Latvijas kopumā atbalstam pieteicies ļoti maz pretendentu, tāpēc Zemkopības ministrija apturējusi latvāņu apkarošanai paredzēto programmu. Toreiz Gulbenes lauku konsultāciju biroja vadītāja Vilhelmīne Gargurne teica, ka iespēja saņemt atbalstu latvāņu apkarošanai pavīdēja tikai mirkli, tāpēc daudzi nemaz nepaspēja noreaģēt.
Atbalstam bija pieteikums no Tirzas pagasta, kas arī neguva apstiprinājumu. Tagad atkal solīts, ka varbūt cīņu ar latvāņiem tomēr finansiāli atbalstīs.
Vides ministrs Raimonds Vējonis 25.augustā rīkoja apaļā galda diskusiju “Nost ar latvāņiem!”. Tajā piedalīties bija aicināti pārstāvji no dažādām ministrijām, kā arī zemnieki ar praktisku pieredzi latvāņu apkarošanā.
Savukārt Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome aicina lauksaimniekus vērsties akciju sabiedrības “Latvijas Valsts ceļi” Ceļu uzturēšanas pārvaldes rajonu nodaļās, lai pieteiktos palīdzībai latvāņu apkarošanai valsts autoceļu nodalījuma joslās. Uz atbalstu varētu pretendēt saimnieki, kas savās saimniecībās jau apkaro latvāņus un kuriem līdz šim ir bijušas problēmas ar valsts ceļu nodalījuma joslas attīrīšanu.
Gulbenes Lauku konsultāciju biroja augkopības speciāliste Lucija Cīrule saka, ka saskaņā ar apkopoto informāciju Gulbenes rajonā latvāņi kopumā ir izplatījušies aptuveni 60 hektāros zemes platību. “Viena tāda vieta ir, dodoties no Zeltalejas pa veco Gulbenes ceļu, kā arī Daukstu, Tirzas pagastā. Taču arī citos pagastos šis augs ir atrodams,” saka speciāliste.
Sākotnēji latvāņi Latvijā tikuši ievesti kā lopbarības kultūraugs, taču šobrīd to izplatība ir nekontrolējama, latvāņi ir kļuvuši par savvaļas nezāli, kas turklāt ir ļoti bīstama cilvēkiem, jo rada ādas un gļotādas apdegumus.
Vides ministrijā uzskata, ka nekavējoties ir jāuzsāk cīņa ar latvāņiem, pretējā gadījumā jau 2010.gadā to izplatība būs trīskāršojusies, salīdzinot ar 2001.gadu, kad Zemkopības ministrijas pētījumā tika konstatēts, ka Latvijā ar latvāņiem aizauguši vairāk nekā 12 000 hektāru.
L.Cīrule saka, ka cīņā ar latvāņiem galvenais ir nepieļaut, lai augs izber sēklas.
“Vajag novājināt šā auga sakņu sistēmu, tad var tikt galā. Kā to darīt, ir rīkoti demonstrējumi lauksaimniekiem dažādās Latvijas vietās. Latvāņu apkarošanā ir iesaistījušies zinātnieki. Rezultāti jau ir. Tomēr pagaidām nav atrasts paņēmiens, kā simtprocentīgi vienā rāvienā tikt vaļā no latvāņiem. Šo augu var iznīcināt mehāniski un ķīmiski, bet tas ir jādara regulāri. Nevar pieļaut, ka no sēklām dīgst jauni augi,” saka L.Cīrule.
Viņa uzskata, ka ar labiem nodomiem vien latvāņus neiznīcināt. Ir nepieciešams finansiāls atbalsts.
