Gulbenes novada domes deputāts, SIA „Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība” valdes loceklis Guntis Blūms „Dzirksteles” aicinājumam nākt uz interviju redakcijā piekrīt bez tielēšanās, vien piebilst: „Šodien jo mazāk runāsi, jo mazāk kreņķu ir. Ne jau tāpēc, ka uzskatu savu viedokli par pareizāko. Pēc tam sākas zākāšanās aiz muguras. Varbūt tāpēc, ka pietrūkst iespēju satikties un diskutēt ar cilvēkiem, kuriem ir atšķirīgi uzskati. Es labprāt diskutētu!”
– Uzskatāt, ka mēs, iedzīvotāji, esam mazohisti tāpēc, ka kritizējam savu pašvaldību?
– Ir demokrātija. Šajā procesā kā visos citos ir savas pozitīvās un savas negatīvās puses. Daudziem kritizētājiem deputāts jau ar ievēlēšanas brīdi kļūst par blēdi, zagli un muļķi. Tā ir definīcija! Būtu zinājis, kā tas viss izvēršas, iespējams, es jau šajā sasaukumā nemaz nebūtu kandidējis. Nākamajā nedomāju kandidēt. Sabiedrība vēlas redzēt deputātu, kurš tās labā centīgi strādā, par to neko nesaņem un ļauj sevi nepārtraukti lamāt. Diemžēl. Sociologi saka: tie, kuri agrāk anonīmi rakstīja uz sienām sabiedriskajās atejās, tagad to pašu dara internetā. Uz pašvaldību visdusmīgāk skatās tie, kuri gribētu, lai kāds nāk un atrisina viņu problēmas. Protams, daudz ko var ietekmēt. Taču nevar palīdzēt tai iedzīvotāju daļai, kura grūtību priekšā nolaiž rokas, bēdas remdē glāzītē un vaimanā, ka nav darba un nav ienākumu.
– Emocijas ņem virsroku pār veselo saprātu!
– Cilvēks apvainojas, jūtas nekam nederīgs. Taču no tā vieglāk nekļūst. Varbūt jāapgūst jaunas prasmes? Varbūt jāpameklē nodarbošanās kaut kur tālāk par pašreizējo dzīvesvietu. Jāsaprot, ka arvien biežāk būs tā, ka darbavieta atradīsies vismaz stundas brauciena attālumā. Rīgā tā jau ir norma! Starp citu, arī pašu novadā ir brīvas darba vietas, taču tiek prasīta noteikta kvalifikācija. Piemēram, pēc metinātājiem vienmēr ir pieprasījums. Šoferu visu laiku trūkst, taču nepieciešamas arī angļu un krievu valodas zināšanas. Šodien jaunieši angļu valodu vēl cik necik pārvalda, bet krievu valodu ne. Taču vajadzētu! Vismaz lamuvārdu līmenī! Jāsaprot, ka šodien darbā neviens nepaturēs arī tos, kuri nespēj būt vienmēr skaidrā vai kuriem sveša manta pie nagiem līp. Diemžēl.
– Redzat lauku nākotni?
– Noteikti! Lauksaimniecība sākusi attīstīties intensīvi. Zemnieki iegūst tādu graudaugu ražu, kādu padomju gados spēja sasniegt tikai lepnākais kolhozs pašreizējā novada teritorijā – Lizuma „Spars”. 3000 tonnu graudu bunkursvarā! Galgauskas zemnieks Stanislavs Gžibovskis par kādreizējiem „Spara” panākumiem šodien smaida. Viņam tas ir nieks. Jaunās tehnoloģijas rada pavisam citādas iespējas. Taču ir viens „bet”. Šodien laukos vajag daudz mazāk darbaspēka. Kolhozā rudenī savulaik “padsmit” traktoru ara zemi, bet tagad zemnieks tādu pašu platību apstrādā ar pāris tehnikas vienībām. Eiropā 4 līdz 5 procenti iedzīvotāju strādā lauksaimniecībā. Latvijā būs tāpat. Pagājušajā gadā novadā tapušas trīs jaunas, modernas liellopu fermas, un tūlīt taps vēl arī ceturtā. Tās ir aprīkotas ar vismodernāko tehnoloģiju. Tur nevajadzēs tik daudz strādnieku, cik bija nepieciešams padomju laika fermās.
– Bet tas nozīmē, ka cilvēki plūdīs projām no laukiem, jo nebūs darba!
– Prognozēju, ka turpmāko 20 gadu laikā novada iedzīvotāju skaits var samazināties pat uz pusi. Ar to ir jārēķinās! Nevaram cerēt uz rūpniecības attīstību novadā. Pēc ekonomikas likumiem šeit nākotne ir tikai lauksaimniecības un mežsaimniecības produkcijas pārstrādei, jo izejvielas ir tepat uz vietas. Tātad pašvaldībai savā administratīvajā teritorijā nākotne ir jāplāno salīdzinoši mazākam iedzīvotāju skaitam. Domāju, ka visi novada domes deputāti to saprot, bet baidās runāt, jo tad uzreiz citi viņos saskatīs lauku iznīcinātājus. Gadā novadā piedzimst mazāk par 200 bērniem. Kad viņi izaug, lielākā puse pārceļas mācīties, strādāt un dzīvot ārpus novada vai valsts. Latvijā notiek tādi paši procesi, kādi ir raksturīgi visās postsociālisma valstīs. Bet mēs utopiski sapņojam par vieglatlētikas manēžas celšanu, par mākslīgā ledus halli hokejam, par futbola laukumu ar mākslīgo segumu. Šāgada budžetā sporta pasākumiem novadā atvēlēti 39 tūkstoši latu. Taču bez tā mēs vēl katru gadu paredzam līdzekļus sporta bāzu uzturēšanai, maksājam kredītus par jaunajām būvēm, piemēram, par Druvienas sporta zāli – vairāk nekā 20 tūkstošus latu gadā. Bet cik efektīvs ir tās izmantojums? Vēl nesen lauzām šķēpus par to, ka pie Krišjāņa Valdemāra pamatskolas jāceļ sporta halle par 1,4 miljoniem latu, bet Galgauskā pietika ar halli par 200 tūkstošiem latu.
– Jūs esat pret piebūves pabeigšanu starp ģimnāziju un vidusskolu Gulbenē?
– Ģimnāzija vēlas ne tikai jauno piebūvi, bet arī vecās ēkas remontu. Piebūvē 700 tūkstoši latu jau ir ieguldīti, bet kopumā skolas abu korpusu renovācijai vajadzēs vēl 1,5 miljonus latu! Novada šāgada budžetu veido 13,7 miljoni latu, no tiem 5,9 miljoni ir novirzīti izglītībai. Ja vēl nolemsim pabeigt ģimnāzijas piebūvi, izglītībai tērēsim jau vairāk nekā pusi visa budžeta. Vēl jau varam, atraujam naudu citām vajadzībām. Bet vai tas ir taisnīgi? Piebūves projekts uzsākts sen. Situācija mainās. Pirms septiņiem gadiem novadā bija teju uz pusi vairāk skolēnu nekā tagad! Jāizvērtē visas novada vajadzības un jāliek svaru kausos! Kad deputāte Ilze Mezīte ierunājās, ka gadā vajadzētu pārdesmit tūkstošus latu atvēlēt piebraucamo ceļu tīrīšanai uz lauku viensētām, atklājās, ka tas būtu noziegums. Dīvaini. Ja tā domāsim, vispār nav vērts strādāt pašvaldībā! Jā, pieņēma Ilzes aktualizētajā jautājumā lēmumu, kas ir ne cepts un ne vārīts. To var tulkot katrs pēc sava prāta. Pagastu pārvaldnieki, kuri šajā ziņā ir gājuši pretī saviem iedzīvotājiem, turpinās to darīt, pamatojoties uz pašvaldības norādi – viensētām jābūt pieejamām ugunsdzēsējiem, ātrajai palīdzībai. Taču rungai ir divi gali. Ja kāds no iedzīvotājiem bezkaunīgi prasīs, lai ceļš uz viņa māju ziemā būtu iztīrīts katru dienu un katrreiz tūlīt pēc puteņa, tas arī nebūs normāli.
– Kura problēma jums kā deputātam sāp visvairāk?
– Eiropas naudas izlaupīšana caur ūdenssaimniecības projektiem. Es pats arī gluži pret nevienu neesmu balsojis. Esmu atturējies vai atbalstījis. Lieta tāda, ka „mūzikas pasūtītāja” ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Pieļauju, ka visi deputāti nemaz nav iedziļinājušies katrā projektā, par kuru balsojuši, jo tam vajag laiku. Esmu paanalizējis šos projektus un salīdzinājis. Piemēram, Galgauskā tiks sakārtota ūdenssaimniecība par 1,05 miljoniem latu, lai apkalpotu skolu, pagastmāju un 110 iedzīvotājus, kuriem būs jātērē 40 kubikmetri ūdens diennaktī. Ja tērēs mazāk, sistēma var nestrādāt. Vēl par projektu. No kopējām izmaksām 85 tūkstošus latu veido tikai papīru kārtošana. Reāli ūdenssaimniecību Galgauskā varēja sakārtoto par šo summu vien, kas būs iztērēta projektēšanai, autor-uzraudzībai, būvuzraudzībai. Pārsteidzoši! Arī tas, ka daudzos ūdenssaimniecības sakārtošanas projektos mūsu novadā ūdensvada ierakšana maksā 70 līdz 80 latu metrā bez pievienotās vērtības nodokļa. Visos projektos iekļauta ideja par pilnas apmaksāšanas principu. Tas nozīmē, ka visa ieguldītā nauda ir jāieliek tarifā un jāievāc no iedzīvotājiem. Tātad par katru iztērēto miljonu latu amortizācijas sadaļā vien gadā no iedzīvotājiem būtu jāiekasē aptuveni 25 tūkstoši latu, mēnesī – 2 tūkstoši latu. Bet jāmaksā arī par patērēto elektrību, par ekspluatāciju. Rezultātā tarifs var kļūt iedzīvotājiem nepanesams.
– Iedzīvotājiem ir aizdomas par mahinācijām slimnīcu apvienībā!
– Ko varu teikt… Rakstiet uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju, lai pārbauda! Gulbenē slimnīca vēl nav nojaukta! Stāv, kā stāvējusi, tiek remontēta, pastāv un pastāvēs. Bieži dzirdu pārmetumus, kāpēc Gulbenē nav neatliekamās palīdzības slimnīcas, kāpēc tā ir kaimiņu novadā. Ne jau mēs to izlēmām. To lēma Veselības ministrijā. Ar cirkuli zīmēja kartē apli. Iznāca, ka šajā reģionā 70 kilometru rādiusā centrs drīzāk ir Balvos. Toties gulēšana tur pacientam maksā 9,50 lati diennaktī, Gulbenes slimnīcā – 5 lati diennaktī. Es uzskatu, ka slimnīcu apvienības izglābšana no paputēšanas ir mūsu veiksmes stāsts, ar kuru mēs nākotnē varēsim lepoties, kaut daudzi manis teiktajam šodien nepiekrīt. Tagad jau labu laiku slimnīcu apvienības zaudējumu apjoms vairs nepalielinās, ir pat neliela plusa zīme finansēs. Tajā pašā laikā jāsaprot, ka veco parādu, kura dēļ bija radusies šī krīze, nav iespējams nodzēst no peļņas. Ir vajadzīgi naudas ieguldījumi. Visas nodokļu iemaksas, ieskaitot tās, kuras garantē mediķu pensijas, skaitīsies notikušas. Šajos maksājumos mēnesī ir jāpārskaita 26 tūkstoši latu, ko nodrošina investori. Pašvaldības katrā ziņā zaudētājas nevar būt. Slimnīcu apvienības kapitāla daļas ir ieķīlātas mums atpakaļ.
