Plānojot Gulbeni attīstīt kā vienu no reģionālajiem centriem Vidzemē, Gulbenes pilsētas dome pieļauj iespēju, ka topošā Gulbenes novada teritorijā varētu celt cietumu.
Gulbenes rajona padomes pašvaldību un reģionālās attīstības nodaļas vadītāja Marta Mikolaja informē, ka cietuma ēkas iespējamā celtniecība varētu notikt Aizsardzības ministrijas zemes īpašumā Beļavas pagasta teritorijā. M.Mikolaja klāsta, ka šī ideja nav jauna un šāds piedāvājums no Gulbenes bijis jau agrāk. “Latvijā ir problēmas ar cietumiem. Šāda iestāde nodrošinātu daudz darba vietu, kas būtu pietiekami labi apmaksātas,” saka M.Mikolaja. Piedāvājums būvēt cietumu Gulbenes novadā radies, domājot par Gulbeni kā vienu no Vidzemes reģionālajiem centriem. Gulbenes rajona padome sagatavojusi un Vidzemes attīstības aģentūrai iesniegusi savus priekšlikumus, gatavojot Vidzemes teritorijas plānojuma galīgo redakciju.
Ir vēl vairāki citi priekšlikumi. Piemēram, Gulbenē ir rezervēta vieta arī pilnīgi jaunas augstskolas būvniecībai. Tai būtu reģionāla nozīme. Gulbenieši arī apsvēruši iespēju attīstīt teātra mākslu.
“Gulbenē Tautas teātris jau ir un ilgus gadus darbojas. Tam ir savi pasākumi, izrādes tradīcijas. Nedomājam, ka šeit varētu veidoties profesionāls teātris. Jau Valmierā ar tā uzturēšanu un skatītāju nodrošināšanu ir lielas problēmas. Tā ka profesionāls teātris Gulbenē – tas būtu diezgan utopiski. Lai gan nekad neko nevar zināt. Kādreiz mums likās neticami, ka varētu atdzimt Vecgulbenes muiža un Baltā pils, taču tas notiek. Kad projekts būs īstenots līdz galam, Gulbene patiešām būs Vidzemes pērle. Līdz ar to nāksies arī sākotnējā izskatā atjaunot tuvumā esošo luterāņu baznīcu ar visiem tās torņiem. Šogad muižas kompleksā paredzēts pabeigt manēžas ēkas rekonstrukciju. Te atradīsies Vidzemē lielākā ar visu nepieciešamo aprūpētā konferenču zāle 400 vietām,” klāsta M.Mikolaja.
Vēl gulbenieši apsvēruši iespēju attīstīt muitas pakalpojumus kā autotransportam, tā dzelzceļa transportam.
“Sakarā ar tranzīta kustības plānoto attīstību uz Vientuļu robežkontroles punktu Balvu virzienā un reģionālā ceļa Daugavpils-Ainaži izveidi, šķērsojot Gulbenes rajonu, uzskatām, ka Gulbenē varētu attīstīties muitas pakalpojumi,” saka M.Mikolaja.
Gulbenes rajonā uz SIA “MTZ seviss” un SIA “Kombainserviss” bāzes varētu veidoties arī lauksaimniecības tehnikas tirdzniecības un servisa pakalpojumu reģionālais centrs.
Gulbenē jau līdz šim ir sešas reģionālās nozīmes iestādes – Ziemeļaustrumu virsmežniecība, Ziemeļaustrumu reģionālā lauksaimniecības pārvalde, Austrumvidzemes reģionālā Valsts darba inspekcija, Sabiedrības veselības aģentūras Gulbenes filiāle, kuras pārraudzībā ir Alūksnes, Balvu, Gulbenes un Madonas rajons, Gulbenes starprajonu Veselības un darba ekspertīzes ārstu komisija. Turklāt Ceļu satiksmes drošības direkcijas Gulbenes rajona nodaļā ir aprīkojums smagā autotransporta tehniskās apskates veikšanai, blakusrajonos šāda aprīkojuma nav. Gulbenieši vēlas saglabāt pilsētā visas šīs reģionālās nozīmes iestādes.
M.Mikolaja klāstīja, ka Vidzemes sešos rajonos iecerēts nacionālās nozīmes pilsētu statusu noteikt Valmierai un Cēsīm, savukārt reģionālās nozīmes centri būtu Alūksne, Gulbene, Madona, Smiltene un Valka.
