Veselības ministrija uzskata, ka vietējās pašvaldībās, kur ārsta palīga slodze ir mazāka par pusslodzi, ir jāizskata un jārod iespēja nodrošināt transportu pacientu vešanai uz ārstu praksēm un atpakaļ, jo tas būtu efektīvāks valsts un pašvaldību budžeta līdzekļu izlietojums nekā uzturēt nenoslogotus feldšerpunktus.
Gulbenes rajona vietējās pašvaldības pat tad, ja ārsta palīga slodze ir lielāka par minēto, neliedz transportu pacientu aizvešanai pie ģimenes ārsta vai kāda cita medicīnas speciālista. Arī feldšeriem, kas dodas pie pacientiem mājās, netiek liegts transports.
“Ir gadījumi, kad ar pagasta padomes transportu vedam cilvēku pie speciālista Valmieras slimnīcā. Cik vien varam, tik palīdzam,” saka Daukstu pagasta padomes priekšsēdētāja Sandra Duļbinska.
To, ka nokļūšanai pie pacientiem mājās pašvaldība neskopojas ar transportu, kādā sarunā apliecināja arī Beļavas pagasta feldšere Zinaīda Lazareviča.
“Dzirkstele” jau rakstīja, ka feldšerpunkti vietās, kur apgrūtināta pieejamība ģimenes ārstam, tiks saglabāti un saņems finansējumu. Tāda ir arī veselības ministra Ivara Eglīša nostāja.
Vēsturiski ir izveidojušās divas feldšeru darbības formas. Daļa feldšeru strādā kopā ar ģimenes ārstu, daļa strādā atsevišķi un nav piesaistīti ģimenes ārstam.
Lai situācija valstī būtu vienota, nepieciešams visus feldšerpunktos strādājošos feldšerus finansēt kā ģimenes ārstu komandas sastāvdaļu.
Ir uzsāktas sarunas ar ģimenes ārstiem un pašvaldībām, lai notiktu feldšerpunktu pārņemšana un sertificēšana par ģimenes ārstu otrajām prakses vietām.
