Rēzeknes rajona tiesā ceturtdien, 22.novembrī, plānots skatīt skandaloza ceļu satiksmes negadījuma krimināalietu par jaunieša notriekšanu Balvos uz apvedceļa pērn 22.martā, kad no gūtajām traumām cietušais notikuma vietā mira. “Dzirkstele” to uzzināja portālā www.tiesas.lv.
Jau rakstījām, ka izmeklēšanas rezultāti un uzrādītā apsūdziba liecina – avāriju, vadot automašīnu dzērumā, izraisījis bijušais Balvu rajona policijas pārvaldes kriminālpolicijas inspektors Aigars Pužulis. Slēpt notikušo, kās pausts apsūdzībā, palīdzēja toreizējās Balvu policijas amatpersonas – balvēnietis Arkādijs Kravalis, gulbeniete un tagad Gulbenes rajona policijas pārvaldes darbiniece Solvita Vīgante un balvēnietis Andrejs Aleksejevs.
Krimināllietā uzrādītas vairākas un konkrētām personām atšķirīgas apsūdzības. Par ceļu satiksmes noteikumu un transportlīdzekļa ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu, ja to izdarījusi persona, kas vada transportlīdzekli alkohola reibumā, izraisot cilvēka nāvi, likums paredz brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz 15 gadiem, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz laiku līdz pieciem gadiem un konfiscējot mantu vai bez mantas konsfiskācijas.
Apsūdzība uzrādīta arī par valsts amatpersonas izdarītām tīšām darbībām, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli, ja šīs darbības radījušas būtisku kaitējumu valsts varai vai pārvaldības kārtībai, vai ar likumu aizsargātām personas tiesībām un interesēm.
Par šo nodarījumu likums paredz brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai piespiedu darbu, vai naudas sodu līdz 60 minimālajām mēnešalgām, atņemot tiesības ieņemt noteiktus amatus uz laiku no viena gada līdz trim gadiem vai bez tā.
Apsūdzība celta arī par dienesta viltojumu. Par dokumenta viltošanu vai par apzinātu viltota dokumenta izsniegšanu vai izmantošanu, ja to izdarījusi valsts amatpersona, likums paredz arestu vai piespiedu darbu, vai naudas sodu līdz 20 minimālajām mēnešalgām.
Apsūdzība uzrādīta arī par apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu institūcijai vai valsts amatpersonai, kurai ir tiesības šīs ziņas pieprasīt, kā arī par dokumenta vai ziņu slēpšanu vai apzinātu noklusēšanu, ja to izdarījusi valsts amatpersona, kurai ir pienākums šīs ziņas sniegt, un ja ar to radīts būtisks kaitējums.
Likums par to paredz brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai piespiedu darbu, vai naudas sodu līdz 60 minimālajām mēnešalgām.
Paredzams, ka tiesā krimināllietu sadalīs divās daļās. Vispirms tiesa izskatīs krimināllietu par avāriju un pasludinās spriedumu, pēc tam skatīs krimināllietas otro daļu – par amata noziegumiem.
