Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas darbinieki ir saskārušies ar gadījumiem, kad cilvēki vēršas fondā un pieprasa izmaksāt otra vecāka nenodrošinātos uzturlīdzekļus vairāku gadu garumā, jo uzskata, ka valstij ir jāatmaksā otra vecāka „uzturlīdzekļu parāds”.
Kādi ir uzturlīdzekļu izmaksas noteikumi vecākiem, kuri tos vēlas saņemt no valsts? Ar “Dzirksteles” starpniecību to skaidro fonda administrācijas sabiedrisko attiecību speciāliste Daiga Bluķe.
Fonda administrācijā esot nācies saskarties ar iesniedzējiem, kuri ir aprēķinājuši it kā viņiem pienākošos „uzturlīdzekļu parādu” no valsts par vairāk nekā 10 gadiem. Pastāv arī uzskats, ka šo otra vecāka izveidoto parādu no parādnieka ir jāpiedzen zvērinātajam tiesu izpildītājam.
“Uzturlīdzekļi ir bērna uzturēšanas izdevumi, kurus nodrošināt bērnam ir katra vecāka pienākums neatkarīgi no viņa mantas stāvokļa,” uzsver D.Bluķe.
Uzturlīdzekļu garantiju fonda likums nosaka, ka uzturlīdzekļi tiek aprēķināti no dienas, kad fonda administrācijā iesniegts iesniegums, un tos izmaksā reizi mēnesī, veicot naudas pārvedumu uz iesniedzēja norādīto kredītiestādes (bankas) vai Pasta norēķinu sistēmas kontu. Fonda administrācija neizmaksā uzkrātos uzturlīdzekļu parādus. Uzkrātā uzturlīdzekļu parāda piedziņas jautājums ir tā zvērināta tiesu izpildītāja kompetencē, kura lietvedībā ir iesniegts izpildu raksts par uzturlīdzekļu piedziņu. Tas nozīmē, ka uzturlīdzekļu parāds no parādnieka tiks piedzīts, tiklīdz zvērināts tiesu izpildītājs konstatēs, ka piedziņa ir iespējama.
“Atgādinām, ka uzturlīdzekļi ir ikmēneša maksājums un fonda administrācijas pienākums ir nodrošināt to saņemšanu mēneša likā. Tādējādi ir iespējama situācija, ka iesniedzējs uzturlīdzekļus saņem dažādos mēneša datumos. Lielā mērā tas ir saistīts ar faktu, ka maksājumu procesā ir iesaistīta ne tikai fonda administrācija, bet arī Valsts kase un kredītiestādes,” saka D.Bluķe.
