Filmu veidojusi radošā apvienība „Labvakar”. Filmas autors un režisors ir Edvīns Šņore, operators – Rihards Vīgants, producents – Kristaps Valdnieks. „Padomju stāsta” veidošanā piedalījušies arī Eiropas Parlamenta deputāti Ģirts Valdis Kristovskis un Inese Vaidere, bet finansiālu atbalstu šī darba tapšanai sniegusi Eiroparlamenta Nāciju Eiropas grupa (UEN).
“Filma, kuras pirmizrāde notika 9. aprīlī Eiropas Parlamentā Briselē, piedāvā iepazīties ar jaunu, kvalitatīvi augstāka līmeņa skatījumu uz pagātnes notikumiem. Tas ir stāsts par sapni, kas pārvērtās murgā – padomju sistēmu. Filmā apskatīts gan Ukrainas bads (1932-1933), gan Katiņas masu slepkavība (1940) un SS-NKVD sadarbība, gan deportācijas, gan medicīniski eksperimenti GULAGā. Filmā arī analizēts padomju režīma atstātais mantojums šodien un tā ietekme uz mūsdienu Eiropu,” informē VB SIA “Latvijas televīzija”Sabiedrisko attiecību speciāliste Ieviņa Liepiņa.
Filmā redzami gan unikāli dokumenti un hroniku kadri, gan izskan starptautiski atzītu vēstures autoritāšu un politiķu viedokļi, kā arī padomju totalitārisma režīmā cietušo latviešu, ukraiņu, krievu, somu dzīves liecības. „Padomju stāsts” ir patiesības meklējumi un pagātnes dokumentu analīze.
I.Liepiņa stāsta , ka „Padomju stāsta” veidošanai bijuši nepieciešami divi gadi, bet materiālus tai Edvīns Šņore vācis veselu desmitgadi, būdams vēl starptautisko attiecību students.
„Pētot vēstures materiālus, asi izjutu netaisnību, kāda ir pagājušā gadsimta notikumu attēlojumā un vērtējumos. Arvien vairāk iedziļinoties dokumentos, atklājās arvien ciešākas saites starp abiem totalitārajiem režīmiem – nacistisko un komunistisko. Tie bija ne tikai savstarpēji līdzīgi, bet abu režīmu vidū valdīja arī laba sadarbība un saprašanās. Taču tam visam ir vēl dziļākas saknes, kas meklējamas Marksa un Engelsa filozofijā, kas izauga Eiropas kultūrā,” uzskata Šņore.
