Labklājības ministrija uzskata, ka esošais slimības naudas sadalījums starp darba devēju un valsti motivē darba devēju rūpēties par savu darbinieku veselību un drošību darbā, uzlabojot darba vides un darba apstākļus savā uzņēmumā.
Latvija pašreiz ir viena no līderēm Eiropas Savienībā pēc darba vietās bojā gājušo skaita uz 100 000 darbiniekiem. Ņemot to vērā, LM esošo slimības naudas sadalījumu starp darba devēju un valsti uzskata par optimālu risinājumu. Taču, lai mazinātu finansiālo slogu darba devējiem, pēc LM domām, būtu jāmeklē citi risinājumi, piemēram, aktīvāka nepamatotu „slimības lapu” izskaušana.
LM atgādina, ka, lai uzlabotu slimības lapu izsniegšanu, tādējādi samazinātu finansiālos zaudējumus gan valstij, gan darba devējiem, pēc LM iniciatīvas tika mainīta darbnespējas lapu izsniegšanas kārtība.
“Tā nosaka, ka ārstējošajam ārstam ir pienākums pēc 45 dienu darbnespējas nosūtīt pacientu pie ārsta speciālista, kuram ir jāizvērtē, vai pacientam darbnespēja ir jāpārtrauc vai jāturpina. Gadījumā, ja darbnespēja ilgst sešus mēnešus, ārstam ir pienākums nosūtīt pacientu uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisiju, kura lemj par invaliditātes noteikšanu cilvēkam, veicot attiecīgu atzīmi darbnespējas lapā. Līdz ar jauno kārtību noteikta arī stingrākā pārejošās darba nespējas kontrole,” skaidro Labklājības ministrijas Komunikācijas departamenta direktore Vineta Bērziņa.
Labklājības ministrijas speciāliste atgādina, ka šobrīd slimības pabalstu piešķir un izmaksā no 15.darba nespējas dienas 80% apmērā no cilvēka vidējās algas, no kuras tika veiktas sociālās iemaksas. Savukārt darba devējs maksā slimības naudu par otro un trešo darbnespējas dienu ne mazāk kā 75 % apmērā no darbinieka vidējās izpeļņas, bet par laiku no ceturtās līdz četrpadsmitajai darbnespējas dienai – ne mazāk kā 80 % no darba ņēmēja vidējās izpeļņas.
