Karstajā laikā Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) aicina dzīvnieku īpašniekus pievērst īpašu uzmanību dzīvniekiem. Gan lauksaimniecības, gan mājas (istabas) dzīvniekiem, ilgstoši uzturoties paaugstinātā temperatūrā, iestājas sirds mazspēja, kas var beigties ar nāvi.
Vasarā ganāmpulkus skar divas lietas, ar ko jāprot sadzīvot – karstuma stress un kukaiņu uzbrukumi mājdzīvniekiem. Lauksaimniecības dzīvnieki pārkarst atklātās ganībās, bezvējā, mitrās vai karstās telpās. Mazie dzīvnieki – suņi un kaķi – visbiežāk pārkarst ieslēgti telpās vai automašīnās.
„Lai izvairītos no dzīvnieku pārkaršanas, itin visiem dzīvniekiem jādod pietiekami daudz vēsa dzeramā ūdens. Neganiet govis, aitas, cūkas un, jo īpaši, zirgus karstajās pēcpusdienās ( no pulksten 12.00 līdz 16.00 ). Gādājiet tiem nojumi vai paēnu, bet ventilāciju (bet ne caurvēju) – mītnēs turētajiem dzīvniekiem, jo īpaši putniem, kažokzvēriem un cūkām. Nesablīvējiet tos nedz mītnēs, nedz transportējot!. Atrodoties atklātās ganībās, bezvējā, mājdzīvnieki var iegūt saules dūrienu, bet transportēšanas laikā – karstuma dūrienu. Mīļdzīvniekiem ierīkojiet guļvietu vēsumā, piemēram, vannas istabā uz flīžu grīdas. Regulāri atrodoties pārāk augstā temperatūrā, dzīvniekiem samazinās apetīte, tie kļūst mazkustīgi, pavājinās imunitāte, samazinās produktivitāte – izslaukums, dzīvmasas diennakts pieaugums. Mainās arī dzīvnieku uzvedība un ēšanas paradumi. Karstuma stresa kaitīgā ietekme var ilgi saglabāties,” skaidro PVD preses sekretāre Solveiga Smiltene.
S.Smiltene stāsta, ka, ja dzīvnieki ir nomākti, saguruši, tiem ir nespēks, karsta āda, ātrs pulss un elpošana, var novērot muskuļu trīcēšanu un krampjus, acu un mutes gļotāda kļūst tumši sarkana vai zilgana, tas liecina par pārkaršanu. Nekavējoties izsauciet veterinārārstu un sekojiet viņa norādījumiem. Līdz veterinārārsta atbraukšanai pārkarsušo dzīvnieku jācenšas nogādāt ēnā vai vēsā, labi vēdinātā telpā, to aplej un dzirda ar vēsu ūdeni, liek vēsa ūdens kompreses. Dzīvniekam nodrošina mierīgu vidi bez papildus stresa.
„Dažādi asinssūcēji kukaiņi, radot sāpes un stresu, apdraud mājdzīvnieku veselību un nereti arī dzīvību ganībās. Mitrās, ēnainās vietās mežos un krūmājos parasti sastopami odi. Visaktīvākie tie ir vakaros, naktīs, kā arī apmākušās dienās. Dunduri aktīvi galvenokārt dienas vidū, parasti uzturas mitrās vietās, pie ūdeņiem. Dažas mušu sugas ir plēsīgas, citas – sūc asinis, piemēram, sīvā muša. Uz dzīvnieka un cilvēka ķermeņa sīvās mušas uzturas tikai asins sūkšanas brīdī. Parasti tās var novērot sēžam uz mājdzīvnieku novietņu sienām. Miģeles ir sīki, vārīgi odveidīgie divspārņi ar garām kājām. To mātītes sūc citu kukaiņu asinis, bet dažas sugas arī siltasiņu dzīvnieku un cilvēka asinis. Asinssūcējas sugas var pārnest tularēmijas un onkocerkozes ierosinātājus,” uzskata PVD speciālisti.
Pēdējos gados vislielākās nepatikšanas dzīvnieku īpašniekiem ir sagādājuši knišļi. Tie parasti ir aktīvi no rītiem un vakaros. „Knišļi masveidā savairojas karstā jeb sutīgā laikā, kad pazeminās līmenis ūdens baseinos, tas ir pietiekoši silts un šāda veida ūdenskrātuves apkārtnē ir daudz. Katram dzīvniekam, atkarībā no organisma individuālajām īpatnībām, uz knišļu kodumiem ir atšķirīga reakcija. Koduma vietā var veidoties tikai iekaisums, bet, ja kodumu ir daudz, dzīvniekam var iestāties anafilaktiskais šoks, un dzīvnieks no sirdsdarbības un elpošanas traucējumiem iet bojā. Latvijā konstatētas 30 knišļu sugas. Lai pasargātu mājdzīvniekus no asinssūcēju kukaiņu uzbrukumiem, knišļu aktīvajā periodā – jūnijā – dzīvniekus ganībās vajadzētu laist dienas vidū, ja nav pārāk karsts, un pa nakti līdz saules lēktam. Ja novērojat knišļu masveida savairošanos, nelaidiet dzīvniekus ārā vispār!” iesaka S.Smiltene.
Lai pasargātu mājdzīvniekus no asinssūcēju kukaiņu kodumiem, Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) aicina apstrādāt dzīvniekus ar repelentiem jeb līdzekļiem kaitēkļu atbaidīšanai pirms mājlopu izlaišanas ganībās. Tā kā asinssūcēji kukaiņi vislabprātāk kož ķermeņa daļās, uz kurām ir maz apmatojuma, piemēram, tesmenī. Pirms repelentu iegādāšanās noteikti jākonsultējas ar veterinārārstu, jo to sastāvā var būt vielas, kuru lietošana produktīvajiem dzīvniekiem ir aizliegta! Ja dzīvnieku smagi sakoduši asinssūcēji kukaiņi, piemēram, knišļi, tad nekavējoties vediet to (vēlams transportēt nevis dzīt) uz novietni vai zem nojumes un izsauciet veterinārārstu! Savukārt veterinārārstiem PVD iesaka ganību periodā papildināt jau esošās medikamentu rezerves ar preparātiem tūsku, aseptisku iekaisumu novēršanai, alerģijas, šoka, kolapsa novēršanai, kā arī pretdrudža, pretiekaisuma un pretsāpju iedarbībai.
Vasaras karstajās dienās nereti savelkas negaisa mākoņi un nogrand pērkons. Ir gadījumi, kad zibens nosper dzīvniekus, kas atradušies atklātās ganībās, pie ceļa vai zem elektrolīnijām. Zibens parasti iesper apkārtnes augstākajā punktā – kokā , ēkas jumtā vai …dzīvai būtnei. „Mājdzīvnieki var arī ciest, vētras laikā lūstot kokiem. Tuvojoties negaisam, mājdzīvnieki jānovieto telpās vai jāiedzen ielejā vai krūmājā, lai mājdzīvnieka ķermenis nebūtu augstākais punkts apkārtnē. Pēdējos gados Latvijā zibens nospēris vairākus zirgus,” saka S.Smiltene.
