Kopš 1990.gada iedzīvotāju skaits mūsu rajonā ir samazinājies par 12 procentiem.
To izpētījusi Latvijas Centrālā statistikas pārvalde, kas izdevusi statistisko datu krājumu “Demogrāfija 2007”. Tajā apkopota plaša iedzīvotājus raksturojoša informācija, tajā skaitā arī par Gulbenes rajonu.
“Krājumā ietverti dati par iedzīvotāju skaitu un tā izmaiņām, dzimuma, vecuma un nacionālo sastāvu, demogrāfisko slodzi, reģistrētajām un šķirtajām laulībām, dzimstību, mirstību, ilgtermiņa migrāciju un citu. Iespējams uzzināt demogrāfiskās prognozes, kā arī veikt starptautiskus salīdzinājumus,” stāsta Centrālās statistikas pārvaldes Gulbenes informācijas centra statistiķe Sarmīte Pošeiko.
Datu krājumā rodamā informācija liecina, ka Šā gada sākumā rajonā bija 26 281 iedzīvotājs, lai gan savulaik šis skaitlis sasniedza gandrīz 30 000. 35,2 procenti cilvēku dzīvo pilsētā, 64,8 procenti – laukos.
Rajons uzskatāms par latvisku, jo tajā 85,5 procenti iedzīvotāju ir latvieši, 10,6 procenti – krievi, bet 3,9 procenti ir citas tautības pārstāvji.
“Šā gada sākumā mūsu rajonā bija 16 763 iedzīvotāji darbspējas vecumā, 4103 bērni un pusaudži līdz 14 gadu vecumam, bet 5415 cilvēki ir virs darbspējas vecuma. Arī dzimstības un mirstības salīdzinājums nerunā mums par labu, jo 2006.gadā rajonā piedzima 231 bērns – 131 zēns un 100 meitenes. 101 mazulis piedzima laulībā esošiem pāriem. Tajā pašā laikā pērn nomira 418 cilvēki,” informē S.Pošeiko.
234 cilvēkiem nāves cēlonis ir asinsrites slimības, kas ir 56 procenti no mirušo kopējā skaita. Otra lielākā nāves cēloņu grupa ir audzēji. Ar šo diagnozi pērn rajonā nomira 61 cilvēks. Savukārt 34 cilvēki no dzīves šķīrušies nedabiskā nāvē (nelaimes gadījumi, saindēšanās, traumas).
Datu krājums liecina, ka rajona iedzīvotāji par laulību reģistrācijas vietu izvēlas kā dzimtsarakstu nodaļu, tā baznīcu. S.Pošeiko stāsta, ka 2006.gadā no 128 laulībām 110 reģistrētas dzimtsarakstu nodaļās, 18 – baznīcās. Līgavaiņa vidējais vecums bijis 30, līgavas – 28 gadi. Pērn šķirtas 80 laulības.
“Iedzīvotāju migrācijas rezultātā pagājušajā gadā rajona iedzīvotāju skaits samazinājās par 213 cilvēkiem. Visvairāk iedzīvotāju rajonā iebrauca no Rīgas, kā arī no Cēsu, Madonas un Alūksnes rajona, bet neviens uz dzīvi mūsu rajonā nav pārcēlies no Kuldīgas, Bauskas, Daugavpils un Ventspils rajona. Savukārt rajona ļaudīm ir tendence pārcelties uz dzīvi Rīgā,” secina S.Pošeiko.
Ikviens, kuru interesē datu krājumā “Demogrāfija 2007” atrodamā informācija, ar to var iepazīties Centrālās statistikas pārvaldes Gulbenes informācijas centrā.
