Valdība vakar akceptēja darba devēja apmaksāto pārejošas darbnespējas dienu skaitu samazināšanu no 14 līdz 10 dienām. Tas nozīmēs, ka turpmāk darba devējs darbinieka slimošanas laikā naudu maksās par laika periodu no 2. līdz 10. kalendāra dienai, bet sākot no 11. dienas slimības pabalstu piešķirs un izmaksās valsts.
Jau vēstīts, ka Labklājības ministrija (LM) neatbalsta grozījumus likumā, jo esošais slimības naudas sadalījums starp darba devēju un valsti motivē darba devēju rūpēties par savu darbinieku veselību un drošību darbā, uzlabojot darba vides un darba apstākļus savā uzņēmumā.
Jebkurš pasākums, tajā skaitā, darba devēja apmaksāto pārejošas darbnespējas dienu skaita samazināšana, pēc LM domām, būtiski mazinātu darba devēju atbildību par darba apstākļiem. Taču tas nav pieļaujams, jo Latvija pašreiz ir viena no līderēm Eiropas Savienībā pēc darba vietās bojā gājušo skaita uz 100 000 darbiniekiem.
“Turklāt samazinot darba devēja apmaksājamo darbinieka slimošanas laiku līdz 10 kalendāra dienām, papildus izdevumi no valsts sociālās apdrošināšanas budžeta slimības pabalstu izmaksai 2009.gadā būs 5,45 milj. latu, bet Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras darba nodrošināšanai – 0,24 milj. Latu,” skaidro Labklājības ministrijas Komunikācijas departamenta direktore Ilona Jurševska.
Ņemot vērā augstākminēto, LM esošo slimības naudas sadalījumu starp darba devēju un valsti uzskata par optimālu risinājumu. “Taču, lai mazinātu finansiālo slogu darba devējiem, pēc LM domām, būtu jāmeklē citi risinājumi, piemēram, aktīvāka nepamatotu „slimības lapu” izskaušana,” uzskata I.Jurševska.
Šobrīd slimības pabalstu piešķir un izmaksā no 15.darba nespējas dienas 80% apmērā no cilvēka vidējās darba algas, no kuras jāveic sociālās iemaksas. Savukārt darba devējs maksā slimības naudu par otro un trešo darbnespējas kalendāra dienu ne mazāk kā 75 % apmērā no darbinieka vidējās izpeļņas, bet par laiku no ceturtās līdz četrpadsmitajai darbnespējas kalendāra dienai – ne mazāk kā 80 % no darba ņēmēja vidējās izpeļņas.
