Svētceļojumā uz Aglonu, kur 15.augustā tradicionāli notiks Svētās Jaunavas Marijas debesīs braukšanas svētki, 1.augustā devušies arī 15 katoļi no Gulbenes. Par to “Dzirksteli” informē klostera māsa Sofija, kas ir viena no Bērniņa Jēzus māsām karmelītēm Gulbenē. Arī viņa piedalās svētceļojumā.
Gulbenieši svētceļojumam pievienojušies Valmieras grupā, kurā kopumā ir pussimts cilvēku. Aglonu viņi sasniegs 12.augustā. Svētceļotāji no Gulbenes lielākoties ir 14 līdz 20 gadus veci jaunieši, kā arī daži bērni. Kopā ar viņiem uz Aglonu iet arī māsa Sofija, kura pat nespēj saskaitīt, kuro reizi viņa dodas šajā svētceļojumā.
“Iespējams, ka uz Aglonu svētceļojumā eju jau vismaz astoto reizi. Taču tas nekad neapnīk. Tas ir īpašs laiks, kad Dievs cilvēku maina. Var rast atjaunotu kontaktu ar Viņu. Cilvēks daudz ko atklāj sevī, kā arī atrod jaunus draugus,” saka māsa Sofija.
Svētceļnieki visu ceļu līdz Aglonai mēro kājām. Nakšņošana notiek teltīs vai skolās jeb baznīcās, kur piedāvā izmitināt ceļotājus. Svētceļotāji ikdienu pavada pēc noteiktas programmas. No rīta ir psalmu lūgšana, pēc tam visi dzied rožukroni, tad notiek konference, kuras laikā svētceļotāji apspriež garīgās tēmas, pēc tam vienu stundu gājēji pavada pilnīgā klusumā. Pusdienošana parasti notiek pļavā. Tad seko sudraba stunda, kad jaunieši sarunājas, dalās savās garīgajās pārdomās, pārdzīvojumos saistībā ar tās dienas konferencē iztirzāto tēmu. Svētceļotāji lūdz žēlsirdības kroni un dzied prieka pilnas garīgās dziesmas.
“Svētceļniekiem nogurums ir ļoti liels. Tā nav pastaiga. Tas ir garīgs darbs. Ir vajadzīga piepūle. Reizēm liekas, ka vairs nav spēka iet. Tomēr nogurumu pārvaram un ceļu turpinām,” saka māsa Sofinja.