Šodien Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Vārda, uzvārda un tautības maiņas likums, ko izstrādājuši Tieslietu ministrijas speciālisti.
Likumprojekta anotācijā teikts, ka jaunā likuma mērķis ir nodrošināt tiesisku pamatu personas vārda, uzvārda un tautības maiņai.Šobrīd spēkā esošajā likumā “Par vārda uzvārda un tautības ieraksta maiņu” ietvertais regulējums nav pietiekams, jo paplašinājies to personu loks, kas vēlas kļūt par šā likuma subjektiem.
“Likumprojekts paredz, ka vārdu vai uzvārdu varēs mainīt, ja tas apgrūtinās personas iekļaušanos sabiedrībā, persona vēlēsies dzimšanas reģistrā ierakstītajam vārdam pievienot otru vārdu vai pievienot savam uzvārdam otra laulātā uzvārdu, kā arī gadījumos, kad personai mainīts dzimums. Vārdu vai uzvārdu varēs mainīt arī tad, ja persona vēlēsies iegūt savu dzimtas uzvārdu tiešā augšupējas līnijā, savu dzimto vai pirmslaulības uzvārdu, kā arī nepilngadīgas personas tēvs vai māte būs tiesāta par tīša, smaga nozieguma izdarīšanu,” stāsta Tieslietu ministrijas sabiedrisko attiecību nodaļas pārvaldes vecākā referente Laura Pakalne.
Pašlaik likums nosaka, ka vārdu, uzvārdu un tautības ierakstu drīkst mainīt persona, kas sasniegusi 16 gadu vecumu, bet Personu apliecinošu dokumentu likums nosaka, ka pase personai jāsaņem pēc 15 gadu vecuma sasniegšanas. Līdz ar to personai, kas likumā noteiktajā kārtībā īsteno savas tiesības un pienākumus, pēc vārda, uzvārda vai tautības ieraksta maiņas atļaujas saņemšanas nepieciešams atkārtoti vērsties Iekšlietu ministrijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes teritoriālā nodaļā jauna personu un to statusa apliecinoša dokumenta saņemšanai.
“Lai izslēgtu šādu situāciju rašanos nākotnē un persona pilnvērtīgi varētu izmantot tai ar likumu piešķirtās tiesības un izpildīt uzliktos pienākumus, pēc likuma stāšanās spēkā būs noteikts, ka nepilngadīga persona vecumā no 15 līdz 18 gadiem drīkstēs mainīt vārdu, uzvārdu un tautību tikai ar rakstisku vecāku vai aizbildņu piekrišanu vai ar bāriņtiesas lēmumu. Savukārt nepilngadīgas personas līdz 15 gadu vecumam iesniegumu vārda, uzvārda maiņai varēs iesniegt tēvs vai māte, kas līdz šim nebija iespējams,” paskaidro speciāliste.
Likumprojekts paredz būtisku personas iesnieguma vārda, uzvārda un tautības maiņai izskatīšanas termiņa samazināšanu. Spēkā esošajā likumā noteiktais termiņš vārda, uzvārda maiņas iesnieguma izskatīšanai ir 3 mēneši, bet tautības ieraksta maiņas iesniegumu izskata Administratīvā procesa likumā noteiktajā termiņā. Savukārt pēc likuma apstiprināšanas Saeimā būs noteikts, ka gan vārda un uzvārda, gan tautības maiņas iesniegumu izskatīs mēneša laikā.
Likumprojekta noteikumi paredz būtiskas izmaiņas gadījumos, kad persona vēlās mainīt esošo tautību uz tautību „latvietis”.
“Saskaņā ar likumprojekta prasībām, personai vairs nebūs nepieciešams uzrādīt izglītības vai citu dokumentu, kas apliecinātu šīs personas augstāko vai vidējo valsts valodas prasmes pakāpi. Līdz ar to persona, sasniedzot 15 gadu vecumu, būs tiesīga mainīt esošo tautību uz tautību „latvietis” pirms izglītības dokumenta saņemšanas,” apliecina L.Pakalne.
Tieslietu ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste paskaidro, ka saskaņā ar likumprojekta noteikumiem tautību iespējams mainīt arī gadījumos, kad persona saskaņā ar Personu apliecinošu dokumentu likumu nevēlas pasē vai personas apliecībā norādīt savu tautību.
“Šajā gadījumā informācija par personas tautību, ja personas tautība nav ierakstīta jau esošajā personas pasē vai personas apliecībā, tiks aktualizēta tikai Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Iedzīvotāju reģistra datu bāzē, un pases vai personas apliecības maiņa nebūs nepieciešama. Līdz ar to likumprojekts paver iespēju mainīt tautību tiem Latvijas Republikā dzīvojošiem ārvalstniekiem, kuriem izsniegta pastāvīgās uzturēšanās atļauja,” uzsver L.Pakalne.
Likumprojekts būtiski sašaurinājis iesniegumam pievienojamo dokumentu klāstu, pieprasot uzrādīt tikai pašus nepieciešamākos, piemēram, personas pasi vai personas apliecību, kas ļauj identificēt konkrēto personu. Pārējie dokumenti, piemēram, izraksts no personas dzimšanas, laulības, laulības šķiršanas reģistra, izraksti no personas bērnu dzimšanas reģistriem un cita informācija, kas nepieciešama lietas izskatīšanai, tiks pieprasīta no citām valsts institūcijām. Tādā veidā personai būtiski tiks atvieglots nepieciešamo dokumentu vākšanas process.
Likumprojektā noteikts, ka valsts nodeva par vārda, uzvārda un tautības maiņu līdzšinējo 20 vietā būs 50 latu. “Valsts nodevas paaugstināšana ir viena no metodēm, kā nodrošināt valsts iestādes produktīvu darbu. Valsts nodevas apmērs ir palielināms, jo būtiski palielinās samaksa par procesā ieguldīto darbu un atbildību. Valsts nodevas apmēram jānosedz tie administratīvie izdevumi, kas saistīti ar darbā ieguldītajiem resursiem. Tas palīdzētu formēt sabiedrības nopietnāku attieksmi pret nepārdomātu lēmumu pieņemšanu,” bilst Tieslietu ministrijas darbiniece.
No valsts nodevas samaksas būs atbrīvotas nepilngadīgas personas, kuras mainīs vārdu un uzvārdu pirms 15 gadu vecuma sasniegšanas, un personas, kuras vēlēsies mainīt esošo tautību uz tautību „lībietis”.
Likumprojekts nodots saskaņošanai sekretariātiem Finanšu, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas, Iekšlietu, Izglītības un zinātnes, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību un Satiksmes ministrijām, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās, Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās, kā arī Valsts kancelejai.
