Lai veicinātu cilvēku ar invaliditāti integrāciju sabiedrībā, Labklājības ministrija (LM) pilnveidojusi kārtību sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības saņemšanai.
Apstiprinātie MK noteikumi precizē:
* dokumentus, kuri iesniedzami, cilvēkam pārceļoties no valsts sociālās aprūpes centra uz pašvaldības grupu māju (dzīvokli) un lēmumu pieņemšanas kārtību;
* sociālās rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanas kārtību redzes un dzirdes invalīdiem, pakalpojuma saņēmējam turpmāk vēršoties tieši pie pakalpojuma sniedzēja.
“Alternatīvo sociālo pakalpojumu sniegšana cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem un šo cilvēku integrācija sabiedrībā ir pašvaldību uzdevums. Taču, lai pašvaldības varētu pieņemt lēmumu par šiem cilvēkiem piemērotāko pakalpojumu, nepieciešama pilnīga informācija par katru cilvēku, kurš pārceļas no valsts sociālās aprūpes centra (SAC) uz pašvaldības grupu māju,” stāsta Labklājības ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Marika Kupče.
M.Kupče skaidro, ka, lai nodrošinātu precīzāku un kvalitatīvāku informācijas apmaiņu starp valsts SAC un pašvaldībām, LM precizējusi tos dokumentus, kuri būtu jānodod pašvaldībām, cilvēkam pārceļoties uz grupu māju. Tas ļautu pašvaldībām arī efektīvāk plānot alternatīvos sociālos pakalpojumus nākotnē.
“Lai vienkāršotu redzes invalīdiem nepieciešamo sociālās rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanas procedūru, paredzēts, ka neredzīgam cilvēkam nebūs nepieciešams okulista atzinums par funkcionālā traucējuma veidu un pakāpi. To apliecinās Rīgas pilsētas 9.Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisijas (specializējas redzes funkciju traucējumu noteikšanā) izsniegtā invalīda apliecība, kā arī invaliditātes izziņa,” stāsta sabiedrisko attiecību speciāliste.
