Kāds sakars laika apstākļiem un zivju uzvedībai? Ļoti daudz tiek diskutēts par likumsakarību starp laika apstākļiem un zivju aktivitātēm.
Kāds sakars laika apstākļiem un zivju uzvedībai? Ļoti daudz tiek diskutēts par likumsakarību starp laika apstākļiem un zivju aktivitātēm. Katram makšķerniekam ir savs uzskats, vieni balstās uz savu ilggadējo pieredzi, citi – uz kolēģu pieņēmumiem. Zivis jūt visu, vēja virzienu, gaisa temperatūras maiņu, atmosfēras spiedienu un pat mēness fāzes. Kā zivis zem ledus, kurā nav izurbts neviens āliņģis vai tie ir aizsaluši, var noteikt tumsas iestāšanos? Bieži esmu makšķerējis laukos, kur cilvēks kāju uz ledus praktiski nekad nav spēris. Iepriekšējā dienā centos atrast asaru bariņu, bet āliņģus parasti aizbēru ar sniegu vai arī apklāju ar finiera loksni. Nākamajā rītā vēl tumsiņā atgriezos uz ezeriņa pie “slepenās” vietas, attīrīju āliņģi, ielaidu mormišku ar pāris minūšu intervālu pieteicās daži skaisti asari. Nolēmu eksperimentēt un ielaidu mormišku āliņģī, bet āliņģi aizbēru, copes nebija, par velti es mormišku tricināju. Pēc apmēram stundas uzausa gaisma, un pat zem aptumšota āliņģa manu mormišku gaidīja asari. Pieminēšu, ka eksperimentu veicu pie viena āliņģa. Tas apliecina, ka zivis jūt gaismas iestāšanos. Kāda gan zivīm zem ledus darīšana, no kuras puses pūš vējš, cik tas ir spēcīgs? Kurš iepazīstināja brekšus un zandartus ar mēness kalendāru? Kā viņi zem ledus var saredzēt, kāds pie debesīm ir mēness? Acīmredzot, jo stabilāki laika apstākļi, jo zivis un dažādi zemūdens dzīvie organismi ir mierīgāki. Secinājums – jo aktīvāki ir zemledus kukainīši, jo zivis kļūst manāmi aktīvākas. Kāpēc tieši naktīs lielās zivis ir aktīvākas? Domāju, ka izskaidrojums ir pavisam vienkāršs, nakts laikā sīkie vēžveidīgie sastingst, arī mazās zivtiņas “aiziet gulēt”. Mazās zivtiņas netraucē lielajām zivīm rakņāties gultnē, neapēd makšķernieku sagatavotās iebarojamās ēsmas “bumbas”, to sastāvā ir arī zivju delikatese trīsuļodu kāpuri.
