Ziemeļaustrumu virsmežniecības teritorijā varētu dzīvot apmēram astoņi lāči
Mednieku biedrības “Stradi” medniekam Raivim Timofejevam pirms Lieldienām mežā gadījās sastapt lāci.
R.Timofejevs stāsta, ka viņš todien devies bebru medībās ar vēl diviem medniekiem pie Mezīšu ezera.
“Tur pie ezera ir vairāki grāvji. Viens mednieks devās pa labi, otrs pa kreisi, bet es paliku pa vidu. Kā izrādās, lāča miga atradās turpat grāvja malā – laikam mēs viņu arī atbraukdami pamodinājām. Es, lēnām ejot uz priekšu un pētot, kur ir bebri, pēkšņi sadzirdēju, ka man aiz muguras kaut kas tā kā nograb un nočaukst. Nodomāju – mazums kas tur var būt – un gāju tālāk, bet tad pagriezos un ieraudzīju, ka man pretī pāris metru attālumā stāv lācis un skatās uz mani. Apjukums tobrīd bija ļoti liels,” stāsta mednieks.
Visticamāk, vietējais lācis
“Tā mēs viens uz otru nekustīgi skatījāmies kādas 15 sekundes, un tad viņš pagrozījās un devās prom. Klāt viņš nenāca, droši vien bija tikpat lielā šokā kā es pats. Kad lācis devās prom, uzreiz zvanīju otram medniekam, uz kura pusi viņš aizgāja, taču viņam ķepaini neizdevās redzēt, tas bija aizgājis viņam garām 15 līdz 20 metru attālumā,” atceras R.Timofejevs.
Pēc pēdas izmēra mednieki secinājuši, ka šis lācis ir apmēram divus gadus vecs.
“Tas droši vien ir vietējais lācis. Tā jau nav pirmā reize, kad es satieku lāci. Tiesa, šī ir pirmā reize, kad satieku šo dzīvnieku, ejot pa mežu kājām. Pērn Litenes galā redzēju lāci, braucot ar mašīnu. Viņi te klejo pa mūsu galu, lāča pēdas var redzēt diezgan bieži,” stāsta R.Timofejevs.
Aicina ziņot
Ziemeļaustrumu virsmežniecības medību un uguns apsardzības daļas vadītājs Laimonis Kļaviņš stāsta, ka virsmežniecības teritorijā varētu dzīvot apmēram astoņi lāči, taču pilnīgi iespējams, ka to ir par kādu vairāk vai mazāk, jo lāči mēdz pārvietoties, nostaigājot diezgan lielus attālumus, tādēļ nav teikts, ka kāds no fiksētajiem lāčiem tieši šeit arī dzīvo.
“Lielu paldies varu teikt tiem medniekiem un mežu dienesta darbiniekiem, kas ziņo par to, ka ir redzējuši lāča pēdas, taču es lūgtu arī jebkuru citu cilvēku, kas mežā pamana lāča pēdas, piefiksēt datumu, vietu, izmērīt pēdas garumu, platumu un paziņot uz virsmežniecību. Tā mēs varēsim secināt, vai tie ir vieni un tie paši vai citi lāči, kas šeit uzturas, un mums būs pilnīgāka informācija, jo līdz šim nekāds padziļināts monitorings par lāčiem nav veikts,” saka L.Kļaviņš.
Jāpiebilst, ka Latvijas Dabas muzejs šogad par gada dzīvnieku ir pasludinājis tieši brūno lācis, lai veicinātu lielāku sabiedrības interesi par šo dzīvnieku un izpratni par lāča un cilvēka līdzāspastāvēšanu.
