Malienietim Eduardam Ilsjānam izdevies nomedīt varenu alni. Tā piecžuburu ragi liecina, ka tas šajā sezonā ir dižākais nomedītais alnis. Bullis nomedīts 13.septembrī, kas medniekam izrādījies laimīgs.
“Tas ir likumsakarīgi, jo manu alņabulli nenomedīs neviens cits. Kad dabas māte jeb medību dieve Diāna izdomā, tad viņa to iedod. Var zināt, ka tajā vai citā vietā ir stirnbuks ar skaistiem ragiem, un doties to medīt, tomēr nekas neizdodas, ja tā nav bijis lemts. Tovakar pirms saulrieta alnis iznāca pļavā apmēram 300 metrus no manis. Nostājās un desmit minūtes palika nekustīgs, jo vēroja apkārtni. Tad izvēlējās virzienu un nāca tieši pa šāvienam,” stāsta E.Ilsjāns.
Viņš domājis kāpt no torņa un pielavīties tuvāk, bet vakars bija tik kluss, ka labāk neriskēt. Ar karabīni mērķi var sasniegt no liela attāluma. Mednieks secina, ka nevar sūdzēties par medību dievietes labvēlību.
Nākamgad būs jau 30 gadu mednieka stāžs, tomēr tik vērtīga trofeja vēl līdz šim viņam nav bijusi.
E.Ilsjāns uzsver, ka līdz šim izdevies nomedīt aļņus ar trim un četriem žuburiem. Iespējams, ka šie piecžuburu ragi var pretendēt uz bronzas medaļu.
“Aļņu buļļa masa arī bija iespaidīga. Gaides medībās ejam grupās, jo viens, protams, ar tik lielu dzīvnieku neko nevarētu iesākt. Turklāt tieši uz gaidi iespējams tikt pie dižmedījuma. Dzinējmedībās parasti govs nāk pa priekšu, bet bullis – uzmanīgi aizmugurē, tāpēc paspēj aizbēgt, ja dzird šāvienus,” skaidro E.Ilsjāns.
Bejas mednieku kolektīva vadītājs Arvīds Bērzkalns labi pārzina dzīvnieku paradumus un to atrašanās vietas, tāpēc divi aļņi un teļš ir jau nomedīti.
Pagaidām E.Ilsjāns nav nomedījis nevienu plēsīgu zvēru. Lūsis nav pat redzēts, bet vilks – tikai reizi.
“Katra mednieka sapnis ir nomedīt dažādus zvērus,” atzīst mednieks.
