Sociālajos medijos tiek izplatīti apgalvojumi, ka Singapūrā veikta Covid-19 pacienta autopsija un atklājies, ka šī slimība ir nevis vīruss, bet gan baktērija, kas turklāt esot viegli ārstējama ar aspirīnu. Nekas no tā neatbilst patiesībai.
Ierakstos teikts:
“Singapūra kļuva par pirmo valsti pasaulē, kas veica līķa autopsiju ar C#O#VI#D-19. Pēc detalizētiem pētījumiem atklāts, ka C#o#v#i#d-19 neeksistē kā vīruss, bet gan kā baktērija, kas pakļauta radiācijai un izraisa cilvēka nāvi asins recēšanas rezultātā.”
Šādi apgalvojumi internetā sākuši izplatīties pirms vairākiem mēnešiem. Šovasar tos savā mājaslapā atspēkoja Singapūras valdība. Vēl agrāk līdzīgās viltus ziņās Singapūras vietā minētas citas valstis, piemēram, Itālija un Krievija.
Ierakstos arī tiek nepatiesi apgalvots, ka Singapūras varas iestādes pēc minētās autopsijas veikšanas ir mainījušas Covid-19 ārstēšanas protokolus un pacientiem ar apstiprinātu Covid-19 infekciju mediķi devuši aspirīnu. Singapūras valdība informēja, ka šāda veida autopsija Covid-19 pacientam valstī nekad netika veikta, tāpat kā netika veiktas arī šādas izmaiņas ārstēšanas protokolos. Valdība arī uzsvēra, ka Covid-19 nevar izārstēt ar aspirīnu: “Aspirīnam nav tiešas ietekmes uz vīrusu, kas izraisa Covid-19. Ja jūtaties slikti, savlaicīgi vērsieties pie ārsta, lai veiktu pārbaudi un ārstēšanu.”
Mīts, ka Covid-19 izraisa baktērija, nevis vīruss, iepriekš jau atspēkots uzticamos un pārbaudītos avotos. Pasaules Veselības organizācija informēja, ka Covid-19 pieder vīrusu saimei, ko sauc par Coronaviridae, piebilstot, ka antibiotikas pret vīrusiem nedarbojas. Dažiem cilvēkiem, kuri saslimst ar Covid-19, kā komplikācija var attīstīties arī bakteriāla infekcija: šajā gadījumā ārstējošais ārsts var izrakstīt antibiotikas.
Covid-19 ir slimība, ko izraisa vīruss, kas pazīstams kā smaga akūta respiratorā sindroma koronavīruss 2 (SARS-CoV-2). Lai gan baktērijas un vīrusi var izraisīt līdzīgus simptomus un izplatīties kontakta ceļā, tomēr bioloģiski tie atsķiras.
Baktērijas ir vienšūnas mikroorganismi, kas plaukst daudzos un dažādos vides veidos. Dažas šķirnes dzīvo ekstremālā aukstumā vai karstumā; citas iekārtojas cilvēku zarnās, kur palīdz sagremot pārtiku. Lielākā daļa baktēriju nerada kaitējumu cilvēkiem, taču ir izņēmumi. Baktēriju izraisītās infekcijas ietver, piemēram, tuberkulozi vai urīnceļu infekcijas. Savukārt vīrusi ir vēl mazāki par baktērijām, bet, lai vairotos, tiem nepieciešami dzīvi saimnieki, piemēram, cilvēki, augi vai dzīvnieki. Vīrusam nonākot ķermenī, tas iebrūk šūnās un pārņem to mehānismus, novirzot tos uz vīrusa ražošanu. Vīrusu izraisītās slimības ietver, piemēram, AIDS, vējbakas vai Covid-19. Ir gadījumi, kad ir grūti noteikt, vai simptomus izraisa vīruss vai baktērija. Piemēram, pneimoniju, caureju vai meningītu var izraisīt gan vīrusi, gan baktērijas.
