Lai arī pēdējā laikā tiek tik daudz runāts par vides sakopšanu un saudzēšanu, tiek aicināts lietot videi nekaitīgus maisiņus un nepiemēslot dabu ar kaitīgām vielām, vairākās vietās pilsētā ir nācies manīt tā saucamās nelegālās izgāztuves. Tās, protams, neplešas vairāku desmitu kvadrātmetru platībā, taču tik un tā tādām iet garām nav patīkami.
Šoreiz nerunāju par izgāztuvēm kaut kur pilsētas nomalē, bet gan netālu no pilsētas centra. Te kādā dziļākā bedrē samestas plastmasas un stikla pudeles, te kaut kur no nenopļautas zāles ārā spīd dažādi sadzīves atkritumi un vējo nepatīkams smārds. Un tā vairākās vietās…
Vai tiešām starp mums dzīvo cūkmeni? Vai šiem cilvēkiem pašiem nav nepatīkami pēc tam iet garām šādām vietām? Vai tiešām ir grūti paspert pārsimts lieku soļu līdz atkritumu konteineriem? Bet ko gan šeit var gribēt…
Visas vecās izgāztuves tagad tiek slēgtas un rekultivētas, atkritumi ir jāšķiro, atkritumu izvešana ir kļuvusi dārgāka. Cilvēki jau tagad atļaujas savus sadzīves atkritumus izgāzt tos konteineros pie svešām mājām vai, piemēram, pie kapsētas. Ko tad runāt par izmešanu vietās, kur to neviens neredz. Ļoti vienkāršs veids, kā tikt vaļā no atkritumiem un ko tagad jau izmanto daudzi, ir savu atkritumu maisu izmešana no automašīnām, braucot pa kādu ceļu, vai arī aizvešana uz mežu.
Es tikai ļoti ceru, ka nākotnē šādas šmucīgas ainas skatam nepavērsies arvien biežāk, jo, manuprāt, cīņa ar cūkmeniem ir nebeidzama. Šķiet, ka nav īsti arī skaidrs, kā pret viņiem cīnīties.
