Pārtikas un veterinārais dienests jau 20.novembrī informēja, ka Latgales mežos nomedītām meža cūkām atklāts klasiskais cūku mēris. Pagājušajā nedēļā tapa zināms, ka vīruss skāris arī mājas cūkas trijās piemājas saimniecībās, tāpēc dienesta speciālisti brīdina, ka arī mūsu novada cūku audzētājiem šobrīd ir jābūt īpaši modriem.
Atgādina par aizsardzības pasākumiem
Pārtikas un veterinārā dienesta Austrumvidzemes pārvaldes vadītāja Indra Tomiņa stāsta, ka Gulbenes novadā ir 14 cūku audzētāji, kam ir vairāk cūku. Ir tikai divas saimniecības, kur cūku skaits sniedzas pāri simtam. Stradu pagastā tā ir zemnieku saimniecība “Rubeņi”, bet Rankas pagastā – saimniecība “Mazruciņi”. “Slimība diemžēl nešķiro – liela vai maza saimniecība. Dienesta speciālisti jau iepriekš ir apmeklējuši saimniecības, lai ar saimniekiem pārrunātu visus biodrošības pasākumus. Arī pašreizējā situācijā šiem saimniekiem telefoniski vēlreiz ir atgādināts par aizsardzības pasākumiem. To dara arī veterinārārsti,” stāsta I.Tomiņa. Pārvaldes trīs inspektori ir devušies talkā Latgales kolēģiem, kur tiek apmeklēta katra saimniecība un cūkām ņemti asins paraugi, jo tikai tā ir iespējams konstatēt, cik šīs slimības izplatība ir plaša.
Svešām personām kūtī iet aizliegts
Galvenais priekšnoteikums, lai pasargātu cūkas no saslimšanas, ir nepieļaut, ka novietni apmeklē nepiederošas personas, kā arī pie ieejām jānovieto dezinfekcijas paklāji. Viņa norāda, ka veikalos iespējams iegādāties pūkainos paklājus ar gumijas apakšu. Tos aplej ar dezinfekcijas līdzekli. “Apstākļos, kad ir nepieciešams steidzami reaģēt, tas ir ātrākais veids, kā ievērot prasības,“ norāda I.Tomiņa. Cūkām nedrīkst izbarot arī jebkādas termiski neapstrādātas ēdiena atliekas, piemēram, atkritumus, kas radušies pēc kaušanas. Speciāliste novērojusi, ka aizsardzības pasākumus salīdzinoši vairāk ievēro lielāko saimniecību īpašnieki, bet mazo saimniecību īpašnieki uzskata, ka aizsardzības pasākumi uz viņiem neattiecas. Šāda attieksme situāciju padara bīstamāku. Ejot uz kūti, noteikti ir jāpārģērbjas, jo nav pieļaujams, ka apģērbā, ar ko būts, piemēram, medībās, iet kūtī. Tagad mājas cūkas vairs netiek laistas aplokos, tāpēc tās iespējams pasargāt no kontakta ar meža cūkām.
Stradu pagasta zemnieku saimniecības “Rubeņi” saimniece Velta Širaka, kura gādā par aptuveni 200 cūkām, bilst, ka jūtoties droši, jo ģimenē neesot mednieku, arī cūku novietnē neviens svešs netiekot ielaists, jo paši ar visu tiekot galā. Cūkas uzturoties tikai kūtī un aplokos netiekot laistas. Dzīvniekiem izēdinot pašu saimniecībā audzētus graudus, kartupeļus un citu. “Kopš nodarbojamies ar cūkkopību, saimniecībā rūpīgi ievērojam arī visus drošības pasākumus, ” saka V.Širaka.
Ir tiešie kontakti ar Krieviju
I.Tomiņa aizrāda, ka diemžēl cūkas netiek reģistrētas Lauksaimniecības datu centrā. “Cūkas kaut kur tiek iegādātas, bet mēs pat nezinām, ka konkrētā saimniecībā tās ir. Tas rada lielu laika un cilvēku resursu patēriņu, braucot katrā mājā un vaicājot, vai kūtī ir cūkas. Piemēram, Latgales pusē 80 procenti cūku nav reģistrētas. Es ļoti ceru, ka Gulbenes novadā šis jautājums ir vairāk sakārtots, lai gan simtprocentīgi apgalvot, ka viss ir kārtībā, nevar. Aicinu cilvēkus, kuri cūkas audzē pašpatēriņam, tās noteikti reģistrēt datu centrā, lai jebkādas infekcijas slimības gadījumā, atverot datu bāzi, mēs zinātu, kur ir šīs cūkas,” iesaka I.Tomiņa.
Gulbenes novads pagaidām neietilpst ierobežojumu zonā. Šī zona tika noteikta 40 kilometru rādiusā no vietas, kur tika konstatētas slimās meža cūkas. Šāds attālums noteikts tāpēc, ka meža cūku bari pārvietojas 30 kilometru attālumā no uzturēšanās vietas. “Lai būtu pilnīgi droši, pielikām vēl 10 kilometrus klāt. Ļoti ceru, ka šī zona mūs neskars, bet ir jābūt uzmanīgiem, jo mums ir tiešie kontakti ar Krieviju, kad pāri robežai tiek vesti arī dzīvnieku izcelsmes produkti,” piebilst Indra Tomiņa.
Par vakcinēšanu vēl spriedīs
Dienesta vadītājs Māris Balodis plašsaziņas līdzekļos norādīja, ka šobrīd tiek runāts par meža cūku vakcinācija pret cūku mēri. Viena vakcinācijas kampaņa varētu izmaksāt 100 000 latu, bet ar vienu kampaņu vien vīrusa apkarošanai nepietiek. Pirmajā iepirkumā vakcīnas varētu izmaksāt apmēram 600 000 latu. Daļēji šīs izmaksas tiktu segtas no valsts budžeta, daļēji – no Eiropas Savienības budžeta. Šonedēļ meža cūku vakcinācijas iespējas tiks pārrunātas ar Eiropas Savienības ekspertiem, lai gūtu pieredzi vakcinācijas kampaņas rīkošanā. Eiropas Savienībā meža cūku vakcinācija savulaik ir veikta Vācijā un Francijā. Mājas cūkas Latvijā pēdējo reizi ar klasisko cūku mēri slimojušas 1996.gadā. Līdz 2002.gadam meža cūkas tikušas vakcinētas pret bīstamo infekcijas slimību, taču vakcinēšana pārtraukta, jo pēdējo 10 gadu laikā nav konstatēts neviens dzīvnieka saslimšanas gadījums.
Fakti
Klasiskais cūku mēris ir lipīga infekcijas slimība, ar kuru slimo gan meža, gan mājas cūkas. Slimības pazīmes ir augsta ķermeņa temperatūra, kas var sasniegt pat 40 grādus, konjunktivīts, kustību koordinācijas un centrālās nervu sistēmas darbības traucējumi. Uz saslimušā dzīvnieka ādas – īpaši uz ausīm, astes, vēdera un kāju iekšpusē – novērojami asinsizplūdumi. Saslimšana parasti beidzas ar cūku nobeigšanos. Slimība nav bīstama cilvēkiem, tomēr nav ieteicams lietot uzturā slimu dzīvnieku gaļu jebkurā gadījumā.
