14.novembrī atzīmēja Pasaules Diabēta dienu, tajā aicināja ikvienu izdzīvotāju pievērst uzmanību šās slimības iemesliem, bet tiem, kas ar to sadzīvo, iemācīties to pieņemt, jo cukura diabētu izārstēt nevar.
14.novembrī atzīmēja Pasaules Diabēta dienu, tajā aicināja ikvienu izdzīvotāju pievērst uzmanību šās slimības iemesliem, bet tiem, kas ar to sadzīvo, iemācīties to pieņemt, jo cukura diabētu izārstēt nevar.
Lai Latvijā noskaidrotu reālo situāciju, cik ir diabēta slimnieku, veica diabēta atklāšanas programmu. Kopumā 100 ģimenes ārsti triju mēnešu laikā 16 Latvijas rajonos, arī Gulbenes rajonā, apsekoja 4712 cilvēkus ar paaugstinātu diabēta risku.
Ir apkopoti pirmie rezultāti, turklāt tie apliecina satraucošu ziņu, ka kopējā saslimstība ar cukura diabētu Latvijā varētu būt vismaz 3,8 procenti no iedzīvotāju skaita, salīdzinājumā ar līdz šim reģistrētajiem 1,5 procentiem. To, ka līdz šim dati par slimnieku skaitu nav bijuši patiesi, apliecināja kaut vai tas, ka Latvijā ir viens no augstākajiem mirstības rādītājiem ar sirds asinsvadu slimībām. Diabēts ir viens no galvenajiem sirds un asinsvadu slimību riska faktoriem.
Par slimības esamību nemaz nenojauš
Vairāk nekā pusei saslimušo diabēts nav diagnosticēts un netiek ārstēts. Ja pirms diviem gadiem rajonā bija reģistrēti 200 cukura diabēta slimnieki, tad šobrīd jau – 450. Turklāt endokrinologs Ziedonis Kukainis apgalvo, ka vēl ir daudzi cilvēki, kas ar šo slimību slimo, tomēr paši to nenojauš un ārsta palīdzību nemeklē, līdz nejauši izmeklēšanas laikā slimība atklājas.
“Tagad cītīgāk strādā pie uzskaites veidošanas un arī aktīvāk meklē potenciālos diabēta slimniekus, tādēļ pēdējā laikā atklājušies jauni pacienti, kas sirgst ar šo kaiti. Pieredze liecina, ka bieži vien cilvēks ar cukura diabētu ārsta uzraudzībā nonāk tikai tad, kad jau piecus gadus ar to ir slimojis. Slimības sākuma stadijā nav īpašu pazīmju, kam cilvēks pievērstu pastiprinātu uzmanību, tādēļ šie cilvēki pie ārsta nokļūst ar citām vainām, piemēram, sāpēm kājās vai redzes problēmām,” saka Z.Kukainis.
Jaunieši cukura diabēta simptomus izjūt ātrāk. Vecāka gadagājuma cilvēkiem, kam ir tendence uz cukura diabētu, būtu jābūt uzmanīgiem, ja ir liekais svars, sirds slimības. Īpaši, ja aktualizējas redzes problēmas, obligāti būtu jāpārbauda cukura līmenis asinīs. Paaugstināts glikozes līmenis asinīs bojā visus sīkos asinsvadus, tādēļ var parādīties arī nieru slimības.
Slimības pamatā – neveselīgs dzīvesveids
“Lai sevi pasargātu no šīs slimības, būtu jāmaina dzīvesveids. Mēs nepareizi ēdam, turklāt smēķējam, lietojam alkoholu, ir mazkustīgs dzīvesveids. Saldumu ēšana vien cukura diabētu neveicinās. Būtu jāatceras uzturā lietot pēc iespējas vairāk dārzeņu un augļu, jāierobežo baltmaizes izstrādājumu patēriņš. Tas var veicināt slimības attīstību, bet ne visiem. Daudz ko nosaka iedzimtība, jo cukura diabēts var daļēji pārmantoties nākamajās paaudzēs,” saka ārsts. Līdzīgi kā citas slimības, arī cukura diabētu veicina stresa situācijas.
Z.Kukainis uzsver, ka cilvēkiem pēc 40 gadiem būtu jākontrolē cukura līmenis asinīs vismaz reizi trīs gados, kļūstot vecākiem – katru gadu. Arī rajonā vairāk ir otrā tipa diabēta slimnieku, tādu, kas to ieguvuši dzīves laikā.
2. tipa cukura diabētu vairāk konstatē cilvēkiem ar lieko svaru. Noskaidrots, ka 50 līdz 90 procentiem pacientu ar 2. tipa diabētu novēro aptaukošanos. Centrālā aptaukošanās (ķermeņa augšdaļas jeb vēdera aptaukošanās) palielina 2.tipa cukura diabētu attīstības risku vairāk nekā ķermeņa apakšējās daļas aptaukošanās. Pētījumi rāda, ka fiziskā aktivitāte ievērojami aizkavē slimības progresēšanu, piemērotas ir pastaigas un peldēšana. Nelielus attālumus jācenšas veikt kājām. Riska faktors ir arī uzturā pārlieku lietotās taukvielas, īpaši piesātinātās taukskābes. Tādēļ salīdzinoši neliela otrā tipa cukura diabēta saslimstība reģistrēta populācijās, kas dzīvo neindustralizētos rajonos un ir saglabājušas tradicionālo dzīvesveidu.
Iespējams dzīvot pilnvērtīgi
“Tagad cilvēki, saslimstot ar cukura diabētu, var dzīvot pilnvērtīgu dzīvi. Medicīna ir tiktāl attīstījusies, ka spēj nodrošināt ērtu un kvalitatīvu sadzīvošanu ar cukura diabētu. Piemēram, ir “pildspalvas”, kas spēj nodrošināt to, lai slimnieks pats bez problēmām sev varētu injicēt insulīnu. Vienīgi ir jābūt milzīgai paškontrolei un apņēmībai. Jāseko līdzi kaloriju skaitam, ko patērē. Ja ievēro visus noteikumus, tad diabētiķim dzīve ar nelieliem ierobežojumiem ir tāda pati kā veselam cilvēkam,” saka ārsts.
Z.Kukaiņa pieredze liecina, ka pusaudži, kas guvuši cukura diabētu, nopietni attiecas pret tā ārstēšanu un jaunā dzīvesveida pieņemšanu. Protams, ir arī gadījumi, kad jaunietis, kas nedrīkst lietot alkoholu, tomēr to dara, tāpēc nākas meklēt palīdzību slimnīcā. Bieži vien iemesli, kādēļ pusaudži saslimst ar diabētu, paliek nezināmi. Iespējams, ka vainojama kāda vīrusa pārslimošana vai akūta slimība, tāpēc organismā neizstrādājas insulīns.
“Ja cilvēkam ir stabila slimības gaita un cukura līmenis asinīs ir nemainīgs, tad paškontrole var būt retāka, tomēr tiklīdz ir kādas papildsaslimšanas, piemēram, plaušu karsonis vai gripa, jābūt īpaši uzmanīgam, jo slimība var progresēt,” saka Z.Kukainis.
Diabēta apmācības centrs piedāvā slimniekiem apmācību, kurā viņi gūst iemaņas, kā sadzīvot ar diabētu, zināšanas par uzturu, produktu gatavošanu, par dienasgrāmatas iekārtošanu.
“Ir jārēķinās, ka diabēts ir mūža slimība. To nevar izārstēt, tāpēc tas jāpieņem un ar to jāsadzīvo. Katru dienu jācenšas, lai cukura līmeni asinīs stabilizētu,” secina ārsts.
Par teststrēmelēm ir jāmaksā
Valstī palielinās kopējais hronisko slimnieku skaits, taču finansējumu hronisko slimnieku veselības aprūpei un zāļu kompensācijai nākamgad nepalielinās. Pērn spēkā stājās likums, ka teststrēmeles (ar tām diabēta slimnieki paši nosaka cukura līmeni asinīs vairākas reizes dienā), vairs nekompensē 100 procentu, bet gan tikai 50 procentu apmērā. Savukārt 2. tipa diabēta slimniekiem, kas nesaņem insulīnu, teststrēmeles jāiegādājas par pilnu cenu. Bērniem un grūtniecēm teststrēmeles ir bez maksas.
“Reizēm ģimenes ārsti cilvēkus nesūta pie speciālista. Pie manis var vērsties bez nosūtījuma. Par vizīti nebūs jāmaksā papildus, tikai pacienta nodeva kā pie ģimenes ārsta,” skaidro Z.Kukainis.
***
Fakti
– Cukura diabēts ir slimība, ko rada aizkuņģa dziedzera hormona insulīna trūkums un kam raksturīgi traucējumi ogļhidrātu, tauku, olbaltumvielu, ūdens un minerālvielu maiņā. Trūkstot insulīnam, vielmaiņas procesos šūnās netiek izmantota glikoze, tās koncentrācija asinīs palielinās. Insulīna trūkums traucē izmantot ar uzturu uzņemto enerģiju. Slimības tipiskajā stadijā raksturīgākās pazīmes ir nespēks, stipras slāpes un liels urīna daudzums, liela ēstgriba, tomēr cilvēka ķermeņa masa samazinās. Tuklajiem un pusmūža gados saslimušajiem slimības forma mēdz būt relatīvi vieglāka nekā kalsnajiem un jaunībā vai bērnībā saslimušajiem.
– Cukura palielināšanās asinīs rada nelabvēlīgas sekas – traumē sīkos, kapilāros un lielos asinsvadus. Cilvēkam var pasliktināties redze, viņš var kļūt pat akls. Obligāts nosacījums: ir jāsaudzē kājas, jo rodas nedzīstošas čūlas un brūces, kas pāriet gangrēnā. Pasaulē cukura diabēts ir galvenais amputāciju iemesls. Cukura diabēta slimnieki ir pakļauti arī riskam saslimt ar infarktu un insultu.
– Cukura diabēta riska faktori ir vecums, ķermeņa masa, iedzimtība, paaugstināts asinsspiediens. Turklāt sievietēm viens no riska faktoriem ir grūtniecības laikā paaugstināts cukura daudzums asinīs vai bērna svars virs četriem kilogramiem palielina iespēju vēlāk saslimt ar cukurslimību.
– 2003.gada sākumā Latvijā reģistrēti gandrīz 35 tūkstoši cukura diabēta slimnieku. Šā gada deviņos mēnešos reģistrēto slimnieku skaits palielinājies līdz 38,5 tūkstošiem un insulīnu diabēta ārstēšanā izmanto jau vairāk nekā 10,3 tūkstoši. Tomēr no visa saslimušo skaita tikai 74,5 procenti slimnieku samērā regulāri apmeklē ģimenes ārstu vai endokrinologu.
– Satrauc ievērojamais cukura diabēta komplikāciju skaits. Pērn cukura diabēta slimniekiem veiktas 287 kāju amputācijas. Tas norāda, ka pēdu aprūpei gan ārsti, gan pacienti nepievērš pienācīgu uzmanību. 10 procentiem no apsekotajiem slimniekiem konstatēti nieru darbības traucējumi.
– Pasaulē ir pieņemts, ka cukura diabēta slimnieki vienmēr nēsā sev līdzi plastikāta “diabētiķa karti”, kuru glabā viegli pieejamā vietā, piemēram, žaketes ārējā krūšu kabatiņā, rokassomiņā. Šīs kartes vienā pusē ir personas dati un fotogrāfija, bet otrā – Eiropas un populārākajās pasaules valodās rakstīts: “Es esmu diabētiķis! Palīdziet man!”. Karte ir 5×8 centimetri liela, spilgti oranžā krāsā.
