Ārsts endokrinologs profesors Alvils Helds, kas 24. novembrī ieradās Gulbenē, lai tiktos ar Gulbenes rajona Diabētu biedrības locekļiem un interesentiem, atzina, ka cukura diabēts jāārstē nevis tādēļ, lai mazinātu ar slimību saistītās sūdzības.
Ārsts endokrinologs profesors Alvils Helds, kas 24. novembrī ieradās Gulbenē, lai tiktos ar Gulbenes rajona Diabētu biedrības locekļiem un interesentiem, atzina, ka cukura diabēts jāārstē nevis tādēļ, lai mazinātu ar slimību saistītās sūdzības – slāpes, niezi, biežu urinēšanu, bet gan tādēļ, lai cukura līmeņa svārstība asinīs būtu pielīdzināma vesela cilvēka cukura daudzumam asinīs.
“Cukura palielināšanās asinīs rada nelabvēlīgas sekas – tiek traumēti sīkie un lielie asinsvadi. Cilvēkam var pasliktināties redze, viņš var kļūt pat akls. Obligāts nosacījums: ir jāsaudzē kājas, jo rodas nedzīstošas čūlas un brūces, kas pāriet gangrēnā. Pasaulē cukura diabēts ir galvenais amputāciju iemesls. Cukura diabēta slimnieki ir pakļauti arī riskam saslimt ar infarktu un insultu,” saka A.Helds.
Profesors uzsvēra, ka cukura diabēta slimniekiem nevajadzētu samierināties, ka likvidētas ar slimību saistītās sūdzības. Viņš atzina, ka arvien vairāk 2. tipa diabēta slimnieku, kas slimību ieguvuši dzīves ceļā, mazāk lieto preparātus, kas ilgstoši pazemina cukura līmeni .
“Intensīvi lietojot insulīnu, palielinās cilvēka svars. Tādēļ tiem, kam ir tendence uz korpulenci, būtu jāēd tā, lai nepieaugtu svars,” iesaka profesors.
“Cilvēkam gada laikā vajadzētu zaudēt desmit procentus no ķermeņa masas. Ja masa samazinās pārlieku strauji, pēc gada vai diviem svars ir atpakaļ, turklāt lielāks nekā sākumā,” saka A.Helds.
