Vakar Gulbenes rajona padomē kārtējo reizi sapulcināja ārkārtas situāciju komisiju, lai pārrunātu svētdienas naktī piedzīvotā orkāna joprojām vēl nenovērstās sekas un plānoti saskaņotu rīcību, ja līdzīga nelaime atkārtojas.
Vakar Gulbenes rajona padomē kārtējo reizi sapulcināja ārkārtas situāciju komisiju, lai pārrunātu svētdienas naktī piedzīvotā orkāna joprojām vēl nenovērstās sekas un plānoti saskaņotu rīcību, ja līdzīga nelaime atkārtojas.
Komisijā secināja, ka vētras dēļ rajonā ir cietis tikai viens cilvēks – kājas augšstilba lūzumu guvusi kāda sieviete. Vakar joprojām vēl daudzās lauku sētās nebija elektrības. Pēc Gulbenes elektrisko tīklu rajona aprēķiniem – apmēram 1200 lietotājiem vēl nebija nodrošināta elektrības padeve. Policija turpina strādāt saspringtā režīmā. SIA “Vidzemes būvnieks” zemniekiem un uzņēmumiem palīdz aprēķināt izdevumu tāmes, lai novērstu vētras radītos bojājumus. Skolām vētras bojāto jumtu dēļ nodarīti zaudējumi 1270 latu apmērā.
Rajona padomes priekšsēdētājs Nikolajs Stepanovs laikrakstam stāsta, ka kopumā svētdienas nakts vētra rajonam nodarījusi zaudējumus vairāk nekā 100 000 latu apmērā, taču šo informāciju turpina precizēt. Rajona padome apzina informāciju, cik ģeneratoru pašvaldībām vajadzētu ārkārtas situācijām. “Gulbenē ģeneratori ir slimnīcai, katlumājai. Nākotnes ielas katlumāja laikā, kad nebija elektrības, ģeneratoru darbināja četras stundas,” stāsta N.Stepanovs. Pilsētas dome plāno papildus iegādāties vēl trīs ģeneratorus – divus ar 60 kilovatu jaudu un vienu ar 30 kilovatu jaudu.
Katrā pašvaldībā vēl mājas bez elektrības
Gulbenes elektrisko tīklu rajona darbinieki joprojām strādā saspringtā režīmā – nepārtraukti. Tas tāpēc, ka visā rajona teritorijā joprojām ir mājas bez elektrības. Vakar līdz galam nebija sakārtots 20 kilovatu elektrotīkls, paralēli atjauno zemsprieguma elektrotīklu darbību. Bojājumi bija vairāk nekā 200 uzskaitītajās elektrotīklu vietās, kur konstatēti lauzti balsti, pārrāvumi no kritušiem kokiem. Vakar bez sprieguma rajonā bija vēl 15 transformatoru punkti (pieci Rankā, Stradu pagastā Briežu dārzā, pieci – Litenē, trīs Lejasciemā un viens Jaungulbenē).
“Vakar plānojām atjaunot elektrības padevi Stradu pamatskolā, kas palikusi pēdējā rajonā, kur vēl nebija elektrības, tāpēc trešdien nevarēja atsākties mācības,” stāsta Gulbenes elektrisko tīklu rajona vadītājs Jānis Ločmans.
J.Ločmans stāsta, ka jau pirmdien rajonā nebija tāda pašvaldības centra, kurā nebūtu elektrības. Litenē nebija elektrības pagastmājā, te situācija ir īpaša, jo vētra nodarījusi bojājumus elektrotīkliem gan svētdienas, gan pirmdienas naktī. Laikā, kad speciālisti meklēja bojājumu vietas elektrotīklos, uz brīdi tumsā bija visa Litene. Atsevišķās sētās katrā pašvaldībā joprojām ir tumsa. Trešdien liels darba apjoms veikts Rankas pagastā zemsprieguma elektrolīnijā.
J.Ločmans saka, ka būs jāstrādā līdz nākamās nedēļas beigām, lai pilnībā atjaunotu visas elektroapgādes sistēmas darbu Gulbenes rajonā. Viņš cer, ka uzņēmumam sestdien un svētdien talkā nāks citu firmu celtnieku brigādes.
Apkopo informāciju par postījumu sekām
Pārtikas un veterinārā dienesta Gulbenes pārvaldes darbinieki ir apkopojuši informāciju par vētras postījumiem, kas nodarīti lauksaimniecības ēkām, pārtikas ražošanas uzņēmumiem. 3000 latu zaudējumu aprēķinājusi SIA “Gulbenes alus darītava”, kuras raudzētavai norauts jumts 500 kvadrātmetru platībā. Jumtu segumi šķūņiem, kūtīm nopostīti kopumā vairāk nekā 1000 kvadrātmetru platībā. Ievērojami postījumi bijuši lauksaimniecības ēkām Līgo, Lejasciemā, Daukstēs, Druvienā, Rankā, Galgauskā, Tirzā, Lizumā, Jaungulbenē.
Rankas pagastā vakar Gulbenes elektrisko tīklu rajona darbinieki strādāja pastiprināti, lai atjaunotu piecu transformatoru punktu darbību. Līdz vakaram elektrības vēl nebija “Mazrūciņu” saimniecībā, kur fermā apkopj 113 cūkas. “Četras dienas bez elektrības sevišķi grūti ir sivēniem, viņiem salst. Liekam sienu, sabužinām, lai ir siltāk,” saka saimniece Gunta Kaugure.
Bažas par jaunu vētru, ēkām un mežu
Daukstu pagasta saimniecības “Dambenieki” īpašnieks Jānis Morozs pastāstīja, ka vētra kūtij jumtu sabojājusi aptuveni 50 kvadrātmetru platībā. Kūtī izmitināts 21 liellops. Saimnieks jumtu labo un nostiprina paša spēkiem. Laikā, kad nebija elektrības, govis slauktas, darbinot traktoru. Savukārt piena dzesēšanai kausēts no dīķa ņemts ledus.
Rankas “Jaunzemju” sētas saimnieks Ēvalds Berovskis laikrakstam stāsta, ka kūtij, kurā mitinās seši liellopi, ir nopostīts jumts aptuveni 15 kvadrātmetru platībā. Saimnieks jumta segumu jau salāpījis un cenšas nostiprināt. Vislielākā sāpe saimniekam ir par privāto mežu, kurā sagāzts daudz koku. Tāpēc šajās dienās, arī vakar saimnieks cītīgi strādāja mežā.
Tirzas pagasta “Lejaszosēnu” saimnieks Jānis Jēgers saka, ka elektrības padeve fermā, kur ir 52 liellopi, atjaunota tikai otrdienas vakarā. “Grūtāk bija nodrošināt, lai liels piena daudzums neskābtu. Parasti piena savākšanas mašīna reisā brauca reizi divās dienās, bet šoreiz to nācās darīt katru dienu,” stāsta viņš.
Lejasciema pagastā zemnieku saimniecības “Umuri1” īpašniekam Viesturam Berkoldam vētra nopostījusi šķūni aptuveni 300 kvadrātmetru platībā. Nodarīts 3000 latu zaudējums. Nelaime notikusi svētdien agri no rīta.
“Liels šķūnis ir pagalam. Tur iekšā bija lauksaimniecības produkcija – graudi, siens, kas piebiris ar naglām un šīfera drumstalām. Vētras bojāta ir arī šķūnī novietotā lauksaimniecības tehnika,” saka saimnieks. Viņš cer, ka valstī lauksaimniekiem kompensēs nodarītos zaudējumus. Saimnieks vētras nodarīto skādi skaidro ar sakritību un pieticīgajām finansēm, kas liedz būvēt jaunas, stipras ēkas.
Cenšas Gauju novirzīt dabiskajā gultnē
Otrdien pie Sinoles dzirnavu HES sāka darbus Gaujas novirzīšanai dabiskajā gultnē. Ar buldozeru palīdzību ber ciet ieplūdes vietu spēkstacijas derivācijas kanālā, lai piespiestu upi tecēt dabiskajā gultnē.
Madonas reģionālās Vides pārvaldes speciālists Jānis Lūkins informē, ka nedēļas laikā var panākt, lai upe tecētu dabiskajā gultnē. J.Lūkins saka, ka spēkstacijas darbība ir apstājusies un to nevarēs atjaunot, kamēr uzņēmums nenostiprinās upes pārrauto derivācijas kanāla krastu. “Krasti ir pamatīgi jānostiprina,” uzsver J. Lūkins.
Viņš saka, ka uzņēmumam ir jāpārdomā darba organizācija. Iespējams, vajagot vairāk nekā vienu uzraugu, jo līdzīgas situācijas varot atkārtoties, tad līdz ar pārtraukumu elektrības padevē ir operatīvi jāreaģē un jāatver slūžas, kas ir mehāniski – ar cilvēka fizisko spēku veicams darbs. Vienam pašam strādniekam to paveikt ir grūti, vajag palīgus.
