Senatnē cilvēki ārstējās tikai ar dažādām zāļu tējām un augu novārījumiem. Arī mūsdienās cilvēkiem vajadzētu vairāk pievērsties dabai un tās dziednieciskajam spēkam.
Senatnē cilvēki ārstējās tikai ar dažādām zāļu tējām un augu novārījumiem. Arī mūsdienās cilvēkiem vajadzētu vairāk pievērsties dabai un tās dziednieciskajam spēkam.
Zāļu tējas var lietot gan profilaksei, gan arī ārstējoties, bet tad būtu nepieciešams konsultēties ar kādu speciālistu, kas paskaidrotu, ko un cik daudz nepieciešams lietot, lai ārstētu konkrētu kaiti, tomēr zināšanas par ārstniecības augiem noderēs ikvienam, jo ārstniecības augi satur dažādas svarīgas fizioloģiski aktīvo vielu grupas, piemēram, alkaloīdus, glikozīdus, flavonus, ogļhidrātus, miecvielas, ēteriskās eļļas, vitamīnus, olbaltumvielas, fermentus, minerālvielas.
Lai pēc tam varētu sevi palutināt ar dabas veltēm – tonizējošām tējām, dažādiem uzlējumiem vai nomierinošām peldēm, šobrīd vajag nedaudz pastrādāt.
SIA “Gulbju aptieka” farmaceita asistente Ārija Jansone stāsta, ka ārstniecības augi jāvāc sausā un saulainā laikā, nevajadzētu tos vākt mitrā laikā. Ir dzirdēts, ka augus vislabāk vākt pēc saulainas dienas, jo tad tie ir saņēmuši no saules labvēlīgo enerģiju. Augus nevajadzētu vākt ceļa malās, kur viss ir putekļains. Jāievāc konkrētajam augam paredzētās auga daļas – tikai ziedi vai lapas, vai saknes. Ja gadās atrast kādu nepazīstamu augu, nepieciešams konsultēties ar speciālistu – augu atpazīt noteikti palīdzēs aptiekā. Vēlams augus ievākt norādītajā laika periodā, tad tajos aktīvo vielu, kuru dēļ mēs tos vācam, esot visvairāk.
Kad augi ir savākti, tie uzreiz ir jāliek žāvēt. Žāvēt tos ieteicams ēnainās, labi ventilējamās vietās. Augus nepieciešams ik pa laikam apmaisīt, nedrīkst likt biezā kārtā, lai tie nesapelē. Pirms žāvēšanas augu laksti būtu jāsasmalcina nelielos gabalos. Ārstniecības augus parasti vāc vienai sezonai, gadiem tos saglabāt nevarot. Tie ir jāglabā sausā vietā, bet tā, lai tiem netiek virsū tieši saules stari.
Lizuma aptiekas vadītājai Laimai Klimonai patīk vākt ārstniecības augus. Viņa zina dažādus vērtīgus padomus, kā vislabāk izmantot dabas dotās veltes.
* Cilvēki, kas ir sasirguši ar otrā tipa cukura diabētu, vēl nelieto insulīnu, bet dzer tabletes. Viņu aknas filtrē ķīmiskos atkritumus. Lai attīrītu aknas, noderēs melleņu jaunie dzinumi, vārpatas sakneņi.
Cukura diabēta slimniekiem palīdzēs arī parasto dārza pupiņu tēja, bet tēja ir jāvāra no pupiņu pākstīm. Tās ieteicams vākt, kad pupiņas vēl nav īsti gatavas. Izrādās, šī tēja samazina cukura līmeni organismā par 40 līdz 50 procentiem.
* Dodoties uz mežu ogās, jāpaņem līdzi šķērītes vai ass nazis, lai varētu savākt gada staipekni vai vālīšu staipekni. Lai gan tie ir saudzējamie augi, ja nogriezīs tikai vālīti un neplēsīs ar visām saknēm, tiem nekas nenotiks. Mājās vālītes jāizklāj uz papīra, pēc pāris dienām no tām izbirst likopodija poras. Tas ir labākais līdzeklis gan veciem cilvēkiem, gan maziem bērniem izsutušām vietām.
* Labs līdzeklis jaunām dāmām – puslitra burciņā savākt dažādu, arī smaržīgo rožu ziedlapiņas un apliet ar lēto (maksā nedaudz vairāk par 1 latu) bulgāru sauso vai pussaldo, bet balto vīnu – iznāks brīnišķīgs sejas losjons, jo vīnā ir pietiekami daudz alkohola un tas satur vīnogu cukurus.
* Pieaugušajiem vasarā vajag sataisīt ķiploku šņabi – divas trīs ēdamkarotes sakapātu ķiploku nelielā burciņā jāaplej ar šņabi, ziemā nebūs jātērē nauda ķiploku kapsulām.
* Šogad skaisti zied baldriāns. Grāmatās būs rakstīts, ka tas jāvāc pēc ziedēšanas, bet tad to ir grūti atrast, tādēļ labāk to savākt ziedēšanas laikā, nekā nesavākt nemaz. Baldriānu lieto nomierinošai iedarbībai un miega uzlabošanai, kā arī stresa izraisītām sirds, vēdera un citām sāpēm.
* Daudzi cilvēki pēdējā laikā ir sapratuši, cik vērtīga ir pirts. Visiem pirtniekiem ziemā pēc norīvēšanās un skrējiena pa sniegu vajag uztaisīt kāju vanniņu, kurai pievieno egļu zarus, sarkanā āboliņa ziedus, kliņģerīti, rožu ziedlapiņas. Sēžot šādā vannā, prātā nāk vasara un laiks, kad augi vākti.
* Cilvēki pērk šampūnus un balzamus, kuru sastāvā ir nātru ekstrakts, bet tie visi ir ķīmiski. Ar nātru tēju izskaloti mati labāk augs, un tajos nebūs blaugznu.
* Daudzi cilvēki mežā ziemai vāc tikai melleņu lakstus, bet citi izkaltē arī ogas. Kaltētas melleņu ogas līdzēs redzes asuma uzlabošanai. Savulaik kaltētas melleņu ogas lika ēst arī Krievijas kara lidotājiem, lai viņiem ir pietiekami asa redze.
* Ikvienam vajadzētu iepazīt ugunspuķi, kas zied sarkaniem ziediem. Šis augs ir ļoti vērtīgs. Ugunspuķi sauc dažādi – vēja kaņepe, kazroze, krieviski tā pazīstama ar nosaukumu “ivančaj”. Tā aug izcirtumos, mežmalās, gar ceļa malām. Ugunspuķi kombinē visās ginekoloģijas un kuņģa tējās, lieto arī ārīgi. Ugunspuķe palīdz pret iekaisumiem un alerģijām, tā veicina gremošanu. Cilvēki pērk dažādus dārgus kāju krēmus, tajos ir ugunspuķes ekstrakts. Lai nebūtu jāpērk krēmi, ugunspuķi var izmantot kāju peldēm.
* Nevar aizmirst savākt dārzā augošās kumelītes un kliņģerītes. Kumelītēm piemīt pretiekaisuma, antialerģiska, sviedrējoša un antiseptiska iedarbība. Tās lieto organisma noguruma samazināšanai, mutes dobuma skalošanai, inhalācijām, gāzu uzkrāšanās zarnās mazināšanai, ārīgi – acu skalošanai, gaišu matu skalošanai. Savukārt kliņģerītes palīdz ginekoloģisku slimību ārstēšanā, piemēram, menstruāciju traucējumu novēršanā, kā arī sirds asinsvadu slimību gadījumos, pret galvas reiboņiem, ārīgi pret pinnēm, augoņiem, čūlām, ēdēm, brūču un iekaisumu ārstēšanai, arī pret vasaras raibumiem.
* Noteikti vajag sakaltēt aveņu zariņus ar visām ogām, gripas laikā šāda tēja noderēs kā sviedrēšanas līdzeklis.
* Ālantes sakneni izmanto klepus tējās, tikai to nevar sajaukt ar ļoti līdzīgu augu – telēhiju.
* Ārstniecības augu tējas ir negaršīgas. Visi zina, cik rūgta ir pelašķu tēja, bet, ja tai pieliek šķipsniņu kumelīšu, šķipsniņu piparmētru un citronu, tēja kļūst garšīga, tomēr savu vērtību nezaudē. Vienmēr ir jāatrod kombinācija, kas garšo.
* Ja ar tējām sāk ārstēties, ir jāpiedomā, kurus augus drīkst likt kopā, kurus nedrīkst. Katram augam tāpat kā medikamentiem ir iedarbība ar citiem augiem. Nevar salikt kopā tās tējas, kas ir jāvāra, un tās, kuras aplej, jo tās satur ēteriskās eļļas.
* Vācot ārstniecības augus, vienmēr jāatceras, ka nedrīkst postīt dabu.
Vitamīnu tēja
Vitamīnu tējas pagatavo no dažādiem meža un pļavu augiem, kā arī ogām.
To sastāvā ir bioloģiski aktīvas vielas: vitamīni, fermenti, mikroelementi, organiskās skābes un tā tālāk. Šīs bioloģiski aktīvo vielu buķetes labvēlīgi iedarbojas uz organismu, aizsargājot un ārstējot no dažādām saslimšanām. Tieši tāpēc šīs tējas ir ieteicams lietot visiem neatkarīgi no vecuma un veselības stāvokļa.
Kā pareizi pagatavot?
Augu ziedus aplej ar verdošu ūdeni. Svaigas ogas pirms apliešanas samīca, bet kaltētas – sasmalcina. Augu lapas ieliek karstā ūdenī un vāra 3 līdz
5 minūtes vai vienkārši aplej ar verdošu ūdeni. Saknes, stublājus smalki sagriež, tad ievieto aukstā ūdenī un vāra 10 minūtes. Ziedus, lapas un ogas nostādina 5 līdz
10, saknes un stublājus – 10 līdz
15 minūtes.
Augu maisījumi vitamīnu tējām
Vitamīnu tēju sastāvs var būt visdažādākais. Masījumā vēlams iekļaut vienu aromātisku augu (piparmētru, raudeni, melisu un citu). Vienlaikus izmantot vairākus aromātiskus augus nav vēlams.
Kādas tējas un kad visieteicamāk lietot?
* No rīta ieteicams lietot tonizējošas tējas (meža zemeņu lapu, āboliņa ziedu un lapu, lavandas, lielās zirdzenes un citu).
* Vakarā ieteicams lietot nomierinošas tējas (asinszāles, jāņu zāles, aveņu lapu, piparmētru, kumelīšu, melisas, ķiršu lapu un citu).
* Ziemā un agrā pavasarī vēlams lietot polivitamīnu augu tējas (aveņu lapu, kazeņu, upeņu, nātru, mežrozīšu augļu, pīlādžu, bārbeles, smilšērkšķu un citu).
* Vasarā tējas gatavo tikai no svaigiem augiem.
No interneta
