Līgo pagasta dāmu klubiņš “Kamenīte” nosvinējis pirmo pastāvēšanas gadu. Otrajās Lieldienās paredzēts kārtējais saiets, apliecinot kopības sajūtu un pašapliecinoties ikvienai klubiņa dalībniecei.
Līgo pagasta dāmu klubiņš “Kamenīte” nosvinējis pirmo pastāvēšanas gadu. Otrajās Lieldienās paredzēts kārtējais saiets, apliecinot kopības sajūtu un pašapliecinoties ikvienai klubiņa dalībniecei.
Vadītāja Gaida Šķipsna gandarīta, ka gada laikā kluba dalībnieču skaits no piecām dāmām palielinājies četrkārtīgi. Esot prieks atskatīties uz paveikto. G.Šķipsna atklāj, ka kluba darbības nostiprināšanā nozīmīga loma bijusi novadniecei, dzejniecei un gleznotājai Birutai Žurovskai, kas dzīvo Smiltenē un tur vada šādu pašu klubu. Sarīkojot tikšanos dzimtajā pusē, Līgo pagastā radās impulss veidot klubu.
Līdz šim klubiņā “Kamenīte” Līgo pagasta sievietes satikušās reizi mēnesī, taču, izveidojoties atsevišķām interesentu kopām, kopā sanākšanas brīžiem notikušas pat divreiz nedēļā. Sarunas bijušas par kosmētiku, medicīnu, veselīgu pārtiku, zīda apgleznošanu, floristiku. Uz klubiņa bāzes izveidojās līnijdeju grupa, floristikas pulciņš, rokdarbnieču grupa. Kopā sanākšana bijusi Salātu ballē, rokdarbu izstāde “No vecmāmiņas pūra līdz mūsdienām”, kad Līgo pagasta sievas cēla gaismā ne tikai pašu darinātos rokdarbus, bet arī to aizsaulē aizgājušo radinieču veikumu.
“Svinot “Kamenītes” gada jubileju, Līgo pagastā bija plašs pasākums – modes šovs. Sanāca pilna zāle skatītāju,” stāsta G.Šķipsna. Šajā sarīkojumā bijusi žūrija, kuru vadīja pagasta padomes priekšsēdētājs Uldis Doņuks. Žūrijas uzdevums bijis izvērtēt kluba dāmu uzstāšanos un piešķirt goda nosaukumus. Vakara gaitā dejoja līnijdejas, skandēja dzeju un daudz jokoja. Lūk, dažu etīžu nosaukumi: “Latviete ceļā uz Eiropu”, “”Kamenīte” 2004.gada vasaras ritmos”, “”Kamenīte” pludmalē”, “Mēmais šovs”. Noslēgumā bija “Kamenītes” svētku gājiens vakartērpos un jubilejai veltīts galda klājums. G.Šķipsna saka, ka “Kamenīte” jubilejas reizē kopā bija pulcinājusi mātes, meitas, vecmāmiņas un vedeklas. Piemēram, kopā sanāca vecmāmuļa Velta Lejiņa, meita Daina Rutka, vedekla Sarmīte Štāle un mazmeita Arita Rutka.
“Kamenīte” piemērota visu vecumu dāmām. Šobrīd tajā, kā stāsta G.Šķipsna, divas trešdaļas dalībnieču ir gados jaunas sievietes, pārējās – pensionāres. Vecuma diapazons no 25 līdz 80 gadiem. Jaunākās Līgo pagasta dāmas galvenokārt vēlas apliecināt sevi, dejojot un spēlējot teātri. Seniorvecuma dāmas ir rokdarbnieces. Esot jūtams, ka cilvēki ir izslāpuši pēc saskarsmes un kopības sajūtas. “Kamenīte” kopā pulcējusi dažāda sociālā stāvokļa sievietes, ar dažādiem ieradumiem un dzīves pieredzi. “Kopā jūtamies brīnišķīgi. Un tas ir vajadzīgs cilvēkiem,” saka G.Šķipsna. Viņa klāsta, ka klubiņš dalībniecēs atraisījis vēlmi būt uz skatuves.
“Turpmāk kopā pulcēsimies reizi nedēļā. Tā visas nolēmām. Kopīgi vēlamies pavadīt brīvo laiku. Un vēlamies vietējai sabiedrībai prezentēt sevi,” saka kluba “Kamenīte” vadītāja. Viņa gribētu pieminēt visas klubiņa dalībnieces. Katra ir nenovērtējama kluba darbībā.
Viņa uzskata, ka šāds klubiņš būtu vajadzīgs katrā pagastā. Taču jāapzinās, ka nosacījums ir – pašfinansējums. Turklāt vajadzīga vēlēšanās darboties un būt kopā. “Sievietes laukos nelabprāt dodas prom no mājām. “Pielipušas” pie mājlopiem, pie televizora, radio,” atzīst G.Šķipsna. Diskotēkas viņas nesaista, tāpēc jāliek kaut kas vietā.
“Iziešana no mājām sievieti mudina sakopt sevi, domāt par frizūru, kosmētiku,” klāsta G.Šķipsna.
