Publiski izskanējusi doma par jauna apkures katla iegādi Gulbenes sildīšanai
SIA “Vidzemes enerģija” publiskajā telpā aktualizējusi domu, ka Gulbenes siltumapgādei agri vai vēlu būs nepieciešama jauna apkures katla iegāde. Pašvaldībai piederošajam Dānijā ražotajam šķeldas apkures katlam ir 32 gadi (tas ražots 1983.gadā), un tas sen savu mūžu ir nokalpojis.
Jautājums par vecā katla ekspluatācijas beigšanu un aizstāšanu ar jaunu katlu ir risināms kaut kad turpmāk, ne uzreiz, “Dzirkstelei” saka SIA “Vidzemes enerģija” valdes loceklis Artūrs Gulbis. Tas nekādā gadījumā netikšot risināts šajā apkures sezonā. “Tur ir virkne jautājumu,” atzīst A.Gulbis. Vēl neesot skaidra finansiālā puse.
Vecais Dānijas katls Gulbenes siltumapgādei ziemā joprojām ir vajadzīgs. Ja ir liels aukstums, katlumājai Nākotnes ielā 7 jānodrošina līdz 15 megavatu jauda. Vecais Dānijas katls un 2009.gadā uzstādītais Austrijā ražotais šķeldas apkures katls kopā spēj nodrošināt 10,5 megavatu jaudu. Papildu 4,5 megavatu jaudu var nodrošināt 2009.gadā blakus katlumājai uzstādītais propāna gāzes apkures katls. Abi jaunākie katli ir SIA “Vidzemes enerģija” īpašums. Uzņēmums siltumapgādes nodrošināšanā Gulbenei sadarbojas arī ar SIA “Bioeninvest” koģenerācijas staciju Miera ielā, kas iespēju robežās piedāvā siltumenerģiju, taču tas ir par maz, ja ziemā ilgāku laiku pieturas lieli aukstuma grādi.
Par situāciju runāts arī novada domē
Sarunas novada domē par to jau ir bijušas, “Dzirkstelei” saka pašvaldības vadītāja vietnieks Andis Caunītis. Pēc viņa domām, runa ir par Dānijas katla lietderību, ja siltuma ražošanas efekts vairs ne tuvu nav tas labākais. “Nupat Druvienā skolai nomainījām veco apkures katlu pret jaunu. Vecajam katlam efektivitāte bija briesmīga. Tajā pašā laikā vecie katli bieži vien turpina kalpot un ir izmantojami. Bet tas nav jādara, ja ir iespēja gūt finansiālu atbalstu, piemēram, no Eiropas Savienības struktūrfondiem, lai veiktu uzlabojumus katlumājā,” viņš saka. Deputātiem būs jālemj, ja SIA “Vidzemes enerģija” oficiāli uzstās, ka risinājums ir jāmeklē, skaidro A.Caunītis.
Viņš saka, ka diemžēl arī jaunuzstādītajiem katliem mēdz būt ķibeles. A.Caunītis zina stāstīt, ka katlumājā Nākotnes ielā 7 nopietni remontdarbi ir bijuši vajadzīgi arī vēl tikai sešus gadus vecajam Austrijā ražotajam šķeldas katlam. “Iepriekšējais īpašnieks nepateica par visiem defektiem. Nākamais īpašnieks dabūja pārbūvēt, remontēt un ieguldīt pietiekami lielas naudas summas,” viņš klāsta un atgādina, ka katla kalpošana atkarīga no pareizas ekspluatācijas un kurināmā materiāla kvalitātes.
Dānijas katlam ir dramatiska vēsture
Gulbenē, katlumājā Nākotnes ielā 7, atrodas apkures katls, kuru Latvijai bija uzdāvinājusi Dānijas valdība 1995.gadā. Sākotnēji tas bija paredzēts kurināšanai ar oglēm, bet tika pārbūvēts par šķeldas apkures katlu. 1999.gadā tieši šā katla dēļ Gulbenes pilsētas domes priekšsēdētāja krēslu zaudēja Mārtiņš Kokars. Gulbene bija nonākusi bankrota situācijā, jo Valsts kase par šo katlu sāka atvilkt no pašvaldības budžeta 339 053,64 ASV dolārus, lai atmaksātu kredītu Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankai. M.Kokara vietā, kurš pilsētas domi vadīja no 1994.gada 11.jūnija līdz 1999.gada 31.jūlijam, par pašvaldības vadītāju tika ievēlēts Nikolajs Stepanovs. Viņš bija Gulbenes pilsētas vadītājs no 1999.gada 2.augusta līdz pat 2009.gadam, kad pilsēta iekļāvās Gulbenes novada pašvaldības sastāvā.
