Lai informētu uzņēmējus par trokšņa radīto risku un lai gūtu priekšstatu par situāciju darbavietās, šogad notika Eiropas nedēļa “Ierobežo troksni”. “.
Lai informētu uzņēmējus par trokšņa radīto risku un lai gūtu priekšstatu par situāciju darbavietās, šogad notika Eiropas nedēļa “Ierobežo troksni”.
“Šajā laikā Austrumvidzemes reģionā (Gulbenes, Alūksnes, Madonas un Balvu rajons) organizējām aptauju darba devējiem – tajā piedalījās 29 reģiona uzņēmumu pārstāvji. Kopumā šajos uzņēmumos trokšņa ietekmi bija izjutuši 1252 darbinieki,” informē Austrumvidzemes reģionālās Valsts darba inspekcijas galvenā valsts darba inspektore Jolanta Feldere.
Ikdienā katru cilvēku ietekmē troksnis gan mājās, gan uz ielas, gan darbā. “Troksnis ir cilvēkam nevēlama skaņa, bet ,tiklīdz tas kļūst pietiekami liels, var rasties dažādas problēmas. Troksnis paaugstina vispārējo saslimstību, kā arī izsauc dzirdes zudumu,” norāda J.Feldere. Dzirdes nerva bojājumu nav iespējams izārstēt. Ja dzirde ir daļēji zudusi, tad ar šo trūkumu jādzīvo visu mūžu.
Aptauja liecina, ka 62 procentos uzņēmumu joprojām neveic trokšņa līmeņa mērījumus un pietiekami kvalitatīvi nenovērtē reālo situāciju. Darba devēji trīsdesmit piecos procentos gadījumu nenosūta darbiniekus uz obligātajām veselības pārbaudēm. Tikai 48 procentos uzņēmumu trokšņa avots ir samazinājies, izmantojot kolektīvos aizsardzības līdzekļus (piemēram, trokšņa avota izolācija, skaņu absorbējoša materiāla izmantošana un tamlīdzīgi), bet citos uzņēmumos darbiniekiem tiek izsniegti individuālie aizsardzības līdzekļi (austiņas, ausu ieliktņi un citi), kas ir jauns darba aizsardzības pasākums.
J.Feldere atklāj, ka aptauja nav parādījusi reālo situāciju, kāds ir uzņēmumos. Anketas bija anonīmas. “Salīdzinot ar citām Eiropas Savienības valstīm, kur saslimstība ar arodvājdzirdību ir liela (34,2 gadījumos uz 100 000 strādājošo Somijā 2001.gadā), Latvijā šajā pašā gadā bija tikai 3,5 gadījumi (10 reizes mazāk),” norāda viņa. Tas ir saistīts ar to, ka pietiekami kvalitatīvi nav izvērtēts trokšņa radītais risks darbavietās un darbinieki nav nosūtīti uz obligātajām veselības pārbaudēm, lai konstatētu dzirdes zudumu. J.Feldere uzskata, ka darbinieki arī slēpj dzirdes problēmas, lai nepazaudētu darbu.
Latvijā ir pieņemti noteikumi, kas paredz novērst troksni darbavietās. “Tas ir tikai tiesiskais pamats cīņai ar šo problēmu. Ar likumdošanu nepietiek. Darba devējiem un uzņēmumu darbiniekiem kopīgiem spēkiem ir jāveic pasākumi, lai samazinātu troksni,” uzskata J.Feldere.
