Pērn Austrumvidzemes reģionālajā valsts darba inspekcijā saņemts 91 iesniegums ar sūdzībām par darba devēju un uzņēmumu Gulbenes, Alūksnes, Madonas un Balvu rajonos. Vairāk kā puse sūdzību – 57 procenti – ir par darba samaksu.
Pērn Austrumvidzemes reģionālajā valsts darba inspekcijā saņemts 91 iesniegums ar sūdzībām par darba devēju un uzņēmumu Gulbenes, Alūksnes, Madonas un Balvu rajonos. Vairāk kā puse sūdzību – 57 procenti – ir par darba samaksu.
“70 procenti no darba ņēmējiem, kas sūdzējušies par darba samaksu, jau ir izbeiguši darba attiecības. Tas vien pierāda, ka pēc mūsu palīdzības vēršas tikai tad, kad vairs nav ko zaudēt un nedraud nesaskaņas ar darba devēju. Reizēm gan inspekciju izmanto kā atriebības līdzekli. Sniedz neobjektīvu informāciju, lai mēs uzsāktu represijas pret darba devēju, savukārt, pārbaudot uzņēmumu, nākas konstatēt, ka pārkāpumu nav,” informē Austrumvidzemes reģionālās Valsts darba inspekcijas inspektore – juriste Dace Jakimova.
Viņa atzīst, ka no daudzām konfliktsituācijām starp darba devēju un ņēmēju varētu izvairīties, ja būtu notikusi informācijas apmaiņa par uzņēmuma finansiālo stāvokli. To pierādot tas, ka par daudziem uzņēmumiem no darba ņēmēja nekad vēl nav bijušas sūdzības un ir uzņēmumi, kur regulāri raksta iesniegumus un nav sapratnes starp uzņēmuma vadītāju un darbiniekiem. “Manuprāt, darba devējs var izskaidrot, ka uzņēmums pārcieš ekonomisko krīzi, tādēļ algu jautājums kļuvis aktuāls,” spriež D.Jakimova.
Dažs uzņēmējs pērn maksājis 100 latu soda naudu, jo, aizbildinoties ar neveiksmīgu uzņēmuma darbību, darbiniekiem nav izmaksājis minimālo algu. Pērn visvairāk sūdzību bijis par Madonas rajona darba devējiem, savukārt tās sarukušas Gulbenes rajonā. “Ir bijuši arī anonīmi zvani, saņemta informācija, ka kādā no uzņēmumiem briest problēmas, piemēram, par darba samaksu vai atvaļinājumiem. Sarunājoties ar darba devēju, šīs iespējamās problēmas novērstas,” skaidro D.Jakimova.
