Darbs ir cilvēka eksistences pamats, bet darbiniekiem ne vienmēr pietiek drosmes un zināšanu, lai aizstāvētos pret darba devēja nelikumīgo rīcību.
Darbs ir cilvēka eksistences pamats, bet darbiniekiem ne vienmēr pietiek drosmes un zināšanu, lai aizstāvētos pret darba devēja nelikumīgo rīcību.
Gulbenes rajona padomē notika Latvijas Valsts pašvaldību uzņēmumu un finanšu darbinieku arodbiedrības (LVPUFDA) seminārs, kurā piedalījās LVPUFDA republikāniskās komitejas priekšsēdētājs Andrejs Jirgensons, Saeimas juriste Rita Dindune un politoloģe Ilze Ostrovska.
Stāstot par jaunākajām izmaiņām Darba likumā, R.Dindune vērsa klausītāju uzmanību uz vairākām prasībām, ko darba devējs un darba ņēmējs neievēro. Viens no tiem – diskriminācija, ko darba tiesiskajās attiecībās pieļauj darba devējs.
“Darba likumā pēc Eiropas Savienības direktīvām augstāk tika pacelta darba ņēmēja tiesību skala. Tas nozīmē, ja darba devējs pieļauj darbinieka diskrimināciju, norādot uz izglītību, tautību, vecumu un tamlīdzīgi, tad darba ņēmējs var pieprasīt atbilstošu atlīdzību. Tās apjomu nosaka tiesa,” teica R.Dindune. Praksē šo normu ievērojot pasīvi, jo darbinieki baidoties izmantot savas tiesības. Šāgada pavasarī jautājumā par diskrimināciju Darba likumā veiktas izmaiņas, kas nosaka, kā darbiniekam jārīkojas, ja darba devējs viņu diskriminē tieši vai netieši. Pēc konkrētā fakta mēneša laikā var pieprasīt ne tikai atlīdzību, bet pieprasīt arī morālā kaitējuma atlīdzināšanu.
Juriste atgādināja, ka darbiniekiem ir jāseko, lai darba attiecības būtu noformētas rakstveidā, nevis mutiski, ka par virsstundu darbu vai strādāšanu brīvdienās jāsaņem atlīdzība un citiem jautājumiem, kā arī minēja darba devēju lielākos pārkāpumus. Piemēram, arodbiedrības lēmuma ignorēšanu, darba uzteikuma termiņu neievērošanu un citus.
Semināra dalībnieki interesējās, kā juridiski pareizi jārīkojas, lai atbrīvotu darbinieku, kas ilgstoši slimo, par darba līguma parakstīšanu uz noteiktu laiku un tamlīdzīgi.
Savukārt politoloģe Ilze Ostrovska deva vispārēju ieskatu par Latvijas vietu Eiropas Savienībā (ES). Viņa uzskata, ja šobrīd Latvijai ir trīs reizes zemāks attīstības līmenis nekā citām ES valstīm, tad izlīdzināšanās iespējama apmēram 2030.gadā – ar noteikumu, ka ES ir federatīva valstu apvienība. Politoloģe ir pārliecināta, ka ES politika tiks veidota pēc amerikāņu parauga, bet šobrīd ES problēmas risina “ar nevarīgām rokām”.
“Mums jārēķinās, ka Latvijai “nosūks” darba spēku, tāpēc palielināsies pašvaldību funkciju apjoms un arī finansējums. Veidosies arī lielas partijas,” teica I.Ostrovska.
Semināra dalībnieki norunāja līdzīgā auditorijā tikties atkārtoti.
