“Sveiks, sen neesi redzēts! Kā tev iet, ko dari? Vai strādā?” jautāju paziņam. “Jā, strādāju?” skan atbilde. “Kur tu strādā?” tincinu tālāk. “Mājās pie datora. Tas ir darbs internetā. Nopelnu pieklājīgu naudu,” viņš stāsta. Man rodas interese, gribu zināt un prasu: “Ko tieši tu dari?” Atbilde mani aplej kā ar aukstu ūdeni: “Nedrīkstu teikt.” Tālāk seko mājieni, ka darbs ir nelegāls, nodokļi, protams, netiek maksāti. Oficiāli mans paziņa ir bezdarbnieks, kaut mitinās Rīgas centra dzīvoklī kopā ar draudzeni, ikdienā maltītes ietur restorānos un vispār dzīvo, cepuri kuldami.
Tas ir izņēmums vai tomēr mūsdienu jauno cilvēku tipisks raksturojums? Grūti teikt… Pilns internets, forumu “Dzirksteles” mājas lapā ieskaitot, ir ar vieglas peļņas slavinājumiem, veidojot finanšu piramīdas internetā vai kā citādi tiekot pie naudas. Rodas iespaids, ka ir iespējams labi nopelnīt, cilvēkam pavadot dienu un nakti pie datora, kuram ir interneta pieeja. 46 gadus vecais jaungulbenietis Gatis Pabērzs, kuram dzīve iegrozījusies tā, ka dators ir viņa logs uz pasauli, ir pamatīgi izpētījis interneta iespējas, lai nopelnītu kādu kapeiku. “Pelnīšana internetā ar vilinošiem fantastiskas algas – līdz 2000 latiem mēnesī – piedāvājumu noteikti ir pilnīgi garām. Skan it kā skaisti: pasēdi stundu pie datora, paklikšķini uz reklāmām un tūkstotis kabatā! Tikai nav dzirdēts, ka kāds reāli būtu naudu saņēmis,” “Dzirkstelei” saka G.Pabērzs.
Var arī tā pelnīt, bet kapeikas
G.Pabērzs secinājis, ka tāpat ir ar dažādām finanšu piramīdām, kas cilvēkus aicina iesaistīties shēmās, solot vieglu peļņu, ieguldot salīdzinoši nelielus resursus. “Finanšu piramīdas darbojas pēc ļoti vienkārša principa – peļņu gūst nevis no tā, ka rada jaunas preces un pakalpojumus vai vaiga sviedros strādā finanšu tirgos, bet no tā, ka piesaista arvien jaunus dalībniekus, kuri, solījumu apdullināti, iegulda savu naudu un arī ļoti cer nopelnīt krietnu žūksni naudas, neko nedarot. Tas ir lētticības tirgus. Bet cilvēki jau grib ticēt pasakām, iesaistās un vienkārši tiek apkrāpti,” domā G.Pabērzs. Viņš praksē ir pārliecinājies – pašam ir laba ideja, ir iespējams nopelnīt, strādājot internetā. Tikai nevar cerēt uz ātru un milzīgu peļņu. Vismaz pašā sākumā. “Darbam internetā ir nākotne, sevišķi, ja ir izglītība informācijas tehnoloģiju jomā. Runājot par drošumu – internets nav drošākā vide. Vajag stipri apdomāt, kam sniedz personisku informāciju,” iesaka G.Pabērzs.
Kāds 20 gadus vecs jaunietis no Gulbenes, kurš vēlējās palikt anonīms, “Dzirksteli” pastāstīja, kā viņš un draugi kritiskā brīdī iemanījušies uz ātru roku tikt pie “piečuka” ar interneta starpniecību. “Sistēma ir tāda. Pašam ir jākļūst par ātro kredītu firmas klientu un jāpiesaista vēl kāds
jauns klients. Par to manā kontā firma bonusā pārskaita 10 latus, kurus mēs ar draugu (piesaistīto jauno klientu) dalām uz pusēm. Tā ir mūsu peļņa. Es tādā veidā esmu nopelnījis kopumā kādus 20 latus. Vienkārši grūti ir starp draugiem atrast tādus, kuri vēl nav šo sistēmu izmēģinājuši,” stāsta puisis. Prakse esot tāda, ka sākumā vienā ātro kredītu firmā var aizņemties piecus latus, kurus ir jāpaspēj termiņā atdot atpakaļ, lai netiktu rēķināti soda procenti. Bet nākamajā reizē tas pats klients aizņemties vairs tik mazu summu nedrīkst, uzreiz jāaizņemas 20 latu un ar katru nākamo reizi arvien lielāka summa. Ja nevaru laikā atrast naudu atmaksai, aizņemos naudu vēl citā ātro kredītu firmā, lai atdotu parādu pirmajai, un tā var turpināties bezgalīgi,” skaidro jaunietis.
Katrs gadījums – individuāls
Gulbenes rajona prokuratūras virsprokurors Aivars Circens “Dzirkstelei” saka, ka pelnīšanas iespēja internetā var būt dažāda – gan legāla, gan nelegāla. Tehnoloģijas piedāvā iespējas, kuras daudzi vēlas izmantot. Jautājums tikai, kā to dara. “Es pats personīgi pazīstu cilvēkus, kuri mājās strādā pie datora, bet tas notiek legāli. Tas ir darbs, kas fiksēts līgumattiecībās ar darba devēju, šajā konkrētajā gadījumā – Igaunijā. Bet cilvēks strādā tepat, Gulbenē,” saka A.Circens.
Viņš saka, ka ir jāanalizē darba iespējas. Ir jāsaprot, kas tas ir par darbu. Vai tā ir kāda vienkārša opcija vai tur ir kādas “zemūdens klintis”, kaut tā šķietami ir tikai pokera spēlēšana, datu apkopošana, informācijas pārsūtīšana, preces piedāvāšana, starpniecība. “Cik tas ir pareizi, cik lojāli?” tie ir jautājumi, kuri būtu jānoskaidro, uzskata A.Circens. Viņš uzsver, ka katrs gadījums ir vērtējams atsevišķi. “Darbs internetā bieži vien var būt legāls, pieņemams un cienījams, taču tikpat labi tas var būt arī nelegāls darbs, kas saistīts, piemēram, ar finanšu piramīdu veidošanu. Labs vai slikts variants – bez dziļākas izpētes to ir grūti pateikt,” uzskata virsprokurors. Viņš arī piebilst, ka bankas Valsts ieņēmumu dienestiem ir tiesīgas ziņot tikai par tiem saviem klientiem, caur kuru kontiem plūst naudas summas, kas pārsniedz
10 000 latus. Par pārējiem klientiem Valsts ieņēmumu dienests neko nezina, ja tās ir privātpersonas.
Problēma – visā Eiropas Savienībā
“Internetā veikto darījumu problemātika un ar to saistītie nodokļu aplikšanas jautājumi pēdējo gadu laikā arvien vairāk interesē visu Eiropas Savienības dalībvalstu nodokļu administrācijas, un darbu šajā virzienā veic gan pašas ES dalībvalstu nodokļu administrācijas, gan arī starptautiskās organizācijas, piemēram, Eiropas Komisija,” “Dzirkstelei” skaidro Valsts ieņēmumu dienesta Sabiedrisko attiecību daļā.
Realitātē šobrīd Valsts ieņēmumu dienestam patiešām esot “sarežģīti identificēt personas, kuras gūst ienākumus no finanšu piramīdu darbības, ja visi naudas pārskaitījumi veikti uz kontu, kas atvērts nevis kādā Latvijas kredītiestādē, bet starptautiskā interneta norēķinu un naudas pārskatījumu sniedzēja “PayPal” sistēmā, kas apgrūtina dienesta iespējas iegūt informāciju par konkrētās personas darījumiem šajā kontā”. Tomēr Valsts ieņēmumu dienests, izmantojot fizisko personu riska analīzes sistēmu „RASA”, identificē arī tādas fiziskās personas, kuru izdevumu apmērs ir nesamērojams ar to deklarēto ienākumu apmēru.
Vērtējot informāciju par fiziskās personas izdevumiem, Valsts ieņēmumu dienestā ņem vērā ne tikai veiktos pirkumus (piemēram, nekustamie īpašumi, transportlīdzekļi), bet arī iztikas minimuma apmēru, kas ir nepieciešams personai tās ikdienas dzīvesveida nodrošināšanai. Šādā veidā var tikt identificētas arī personas, kuras gūst nedeklarētos ienākumus no dalības finanšu piramīdās internetā. Turklāt dienests pēc dažādiem kritērijiem veido izzinātos sarakstus, kuros ir apkopota informācija par kādas noteiktās kategorijas fiziskajām personām, kas nav pieejama dienesta datu sistēmās, un kurus iekļauj sistēmā „RASA” izmantošanai riska analīzes vajadzībām.
Piesardzība nevienam nekaitēs
22 gadus vecais gulbenietis Valdis Vītols, kurš studē informācijas tehnoloģijas Latvijas Universitātē, “Dzirkstelei” pauž viedokli, ka interneta vide ir pilnīgi reāla – viss, ko cilvēks tur izdara, nepaliek nepamanīts. “Ja nodarījums ir noziedzīgs, par to ir jāsaņem sods. Likumi un ētika ir jāievēro visur, arī darbojoties internetā. Paļaujoties uz vieglas peļņas solījumiem, veicot it kā primitīvus uzdevumus internetā, ātri vari iekulties nepatikšanās. It kā nejauši vari izplatīti vīrusus, izsūtot attiecīgus failus. Taču, ja kāds domā, ka cilvēks pats nezinot var kļūt par hakeri, tās gan ir muļķības,” uzskata V.Vītols.
“Ir ļoti labi jāpārvalda informācijas tehnoloģijas un dažādas datorprogrammas, lai varētu atrast darbu un pelnīt naudu internetā. Domāju, ka stabilu, regulāru ienākumu šajā jomā nav, jo kāpēc tad gan lielākā daļa cilvēku strādā 40 stundas nedēļā, ja to pašu varētu nopelnīt, sēžot mājās pie interneta?” “Dzirkstelei” saka 21 gadu vecais gulbenietis Kaspars Hramcovs, kurš Rīgas Tehniskajā universitātē studē muitas un nodokļu administrēšanu.
20 gadus vecais gulbenietis Kristaps Teicis “Dzirkstelei” viennozīmīgi saka: “Darbu internetā par drošu nevar nosaukt, pat neatkarīgi no tā, vai tas ir licencēts darbs vai krāpšana, vai darba devējs ir populāra firma vai nepazīstama. Vienmēr pastāv draudi, ka nevēlamas personas vai cilvēki, kuri piedāvā sadarboties, tevis sniegtos datus (visbiežāk personīgos) izmantos pašlabuma gūšanai.”
Viņš nenoliedz, ka daudzi pazīstamie jaunieši tomēr izmēģina šādu laimi, cerot viegli gūt peļņu. “Manuprāt, darbs internetā ir tikpat “drošs” kā Saeimas solījumi, tikpat ienesīgs kā spēļu automāti un tikpat bīstams kā brokastis uz kuģa “Titāniks”. Reklāma – lieliska, bet, kad iesi pa burbuli, nesapratīsi, izdosies izglābties vai ne, un paļauties varēsi tikai uz sevi,” saka K.Teicis.
