Lejasciemieši Inta Balode un viņas dzīvesbiedrs Sarmis Mednis divdesmit gadu laikā savas privātās mājas apkārtni ir izmainījuši līdz nepazīšanai. Par spīti nabadzīgajai un pārlieku smilšainajai augsnei dobēs viss zied, zaļo, stiepjas garumā, plašumā un kuplumā. Ja kādam augam netīk saule, ēna vai blakām augošais kaimiņš, saimnieki to pārstāda pat vairākas reizes, līdz tiek rasts labākais variants, kas ir piemērots ne tikai augam, bet arī lieliski papildina apkārtnes kopējo ainavu. Piemēram, ūdensrozes, kas savulaik augusi dziļi zemē ieraktā un ar ūdeni pildītā mucā, vietā tagad izveidota miniatūra strūklaciņa. Savukārt ūdensrozei tā iepaticies dīķī, ka tā saimniekiem dāsni atlīdzina ar ziediem. Apbrīnojama ir Intas spēja paturēt prātā, kā sauc katru augu, kur un kad tas iegādāts, kāda ir tā izturība pret karstumu, aukstumu, kaitēkļiem un slimībām. Puķu mīļotāja stāsta, ka informāciju par augiem gūstot internetā, apmeklējot dažādus puķu draugu saietus, izpētot stādaudzētavu piedāvājumus. Bijuši gadījumi, kad kāds augs iepaticies tik ļoti, ka pēc tā iegādes raudzīts pat aiz Latvijas robežām.
Te vēl būs izmaiņas
„Visu veidojām pakāpeniski. Sākums bija primitīvs – viena eglīte un kadiķis no meža, kuru šodien vairs nav, viens tūjas sējenis un dažas puķes. Katru gadu nāca klāt dobēm atvēlētā platība. Uzskatu, ka klasiskajā nozīmē mums nav daiļdārzs, bet kolekciju dārzs, kas privātajiem dārziem ir raksturīgi. Jaunībā man bija rožu laiks, kad tas beidzās, vairāku gadu laikā nonācu līdz aptuveni deviņdesmit dāliju šķirnēm. No tām atteicos, saprotot, ka ir daudz jaunu skujeņu formu un citu interesantu augu, kā arī dāliju audzēšana ir darbietilpīga. Dālijas nomainīja lilijas, aptuveni piecdesmit šķirnes, bet pagājusī ziema man palīdzēja daļēji no tām atbrīvoties. Bojā aizgāja tā sauktās Austrumu lilijas, jo tās iepriekšējā rudenī tiku pārstādījusi,” stāsta Inta. Katru dienu viņa priecājas par to, ka dārzs ne brīdi neļauj palikt mierā un katru dienu atklāj kaut ko jaunu. Tomēr nācies sastapties arī ar problēmām. „Mums ir atvēlēta vide starp augstsprieguma līniju, mežu, gravu un visiem pārējiem apkārtējiem komponentiem, tāpēc uzskatu, ka ir rasts optimālais dobju izvietojums, kas te ir iespējams. Toties augu kārtojums un saderība ir nebeidzams darbs. Noteikti te vēl būs dažādas izmaiņas. Šajā pavasarī ielikām bruģi, tāpēc mainījās ceļa un līdz ar to dobju konfigurācija. Nāca klāt vēl dažas dobes, kurās, lai tās nebūtu tukšas, esmu kaut ko sastādījusi. Tajās viss tiks mainīts,” sola saimniece.
Dārzs ir jāplāno
Iekopjot dārzu, Inta ir sapratusi, ka tas ir jāplāno. Ir jāzina, kur tiks veidotas dobes, kur ierīkotas taciņas. „Pagaidu varianti, kad augs tiek iestādīts ar domu, ka tas tiks pārstādīts, ir visdzīvotspējīgākie. Ir jāapzinās, ka augu iestādīt un ieaudzēt ir nesalīdzināmi vieglāk, nekā pēc tam to pārcelt vai iznīcināt pavisam. Piemēram, man te bija iestādīts klājeniskais slotzaris, cidonijas un vēl citi augi, ar kuru saknēm cīnos jau vairākus gadus. Ir jāvairās stādīt tādus augus, kuriem pašiem ļoti patīk paceļot, iestādīti vienā dobē, tie izlien pēc kāda laika pavisam citā vietā. Nav vēlami augi, kuri strauji vairojas, piemēram, pahisandras, fizostēgijas un citi. Mūsu dārza lielākais trūkums ir tas, ka tajā augsne ir trūcīga. Lai augsnei būtu kaut kādas trūdvielas, pirmajos gados izritinājām salmu un siena ruļļus. Ar groziem uz pagalma, ko klāja smalka smilts, kaisīju siena smalkumus, lai vismaz sāktu augt zāle. Augsne satur arī granti, tāpēc tas, ko esam te panākuši, ir raksturojams kā milzu darbs,” uzskata Inta. Augiem, kam tas ir nepieciešams, Inta pati veido frizūras. Ar pārlieku mēslošanu saimniece neaizraujas. Skujeņi un dekoratīvie krūmi visu saņem stādīšanas reizē, bet pārējiem augiem tiek pabārstīts kompleksais mēslojums.
Lai gan šķiet, ka dārzā ir viss, gan jau minētie skujeņi un dažnedažādi dekoratīvie krūmi cits par citu skaistāki, tomēr saimniece nedomā atteikties no jaunu augu iegādes. Šis dārzs ir kārtējais neapšaubāmais apliecinājums tam, ka bez mīlestības nevar izaudzēt pat visvienkāršāko puķi, par retajiem nemaz nerunājot. To kopšana ir viņas vaļasprieks, kas ir jāredz. ◆
