Lizuma pagasta “Pietiņu” mājas dārzā vasaras vidū ik gadu dižojas dzeltenas, sarkanas, oranžas, rozā, violetas un baltas lilijas. Tās priecē ne tikai saimnieces Marikas Kamarūtas sirdi un acis, bet arī ikvienu, kas viesojas šajā saimniecībā.
Lizuma pagasta “Pietiņu” mājas dārzā vasaras vidū ik gadu dižojas dzeltenas, sarkanas, oranžas, rozā, violetas un baltas lilijas. Tās priecē ne tikai saimnieces Marikas Kamarūtas sirdi un acis, bet arī ikvienu, kas viesojas šajā saimniecībā.
Marikas dārzā aug Āzijas lilijas, kas nesmaržo. Smaržīgās austrumu lilijas ir daudz kaprīzākās un šeit tik labi neaug. Taču Marika uzskata, ka smarža nav svarīga – galvenais ir šo puķu skaistums. “Lilijas ir karaliskas puķes. Audzēju tās ne pārāk ilgi – apmēram četrus piecus gadus. Sākumā pie mājas iestādīju tikai dažas. Kad tās paaugās, nolēmu pārstādīt dārzā, jo tur no visām pusēm pūš vēji, kas lilijām ļoti patīk. Tur viņas jutās ļoti labi. Tā pamazām sāku tās audzēt. Katru gadu gribējās nopirkt kādu jaunu šķirni, un tagad liliju audzēšana no maza vaļasprieka ir pārvērtusies par lielu. Šobrīd manā dārzā ir apmēram 40 šķirņu liliju. Tā ir gandrīz kā slimība,” smej Marika. Taču viņa atzīst, ka tas ir brīnišķīgs vaļasprieks. “Es nedomāju tās audzēt pārdošanai vai kā citādi, tās man ir sirdij. Man tās patīk. Mums ir saimniecība, kurā audzējam gaļas šķirnes lopus. Ejot pie lopiem, noteikti izeju caur dārzu, arī atpakaļ nāku caur turieni. Tur es uzņemu enerģiju. Pēc grūtas darba dienas, ienākot šeit starp puķēm, nogurums izzūd kā nebijis. Vajag taču arī kaut ko, ar ko priecēt acis un sirdi,” secina Marika.
Viņa audzē arī citas puķes. “Man bija rožu dārzs, pie mājas auga apmēram 40 rozes, bet šoziem tās izsala, audzējam arī dālijas, gladiolas. Kādreiz vairāk nodarbojos ar gladiolām, bet, kad pārvācāmies uz dzīvi šurp, gladiolas šeit negribēja augt, tagad aizraujos ar lilijām. Turklāt tās ir diezgan viegli kopt. Ja tās ir iestādītas un labi jūtas, var augt vienā vietā līdz trīs gadiem. Ja redz, ka čemurs ir pārāk liels, tās var pārstādīt. Ir jāseko līdzi, protams, puķēm patīk, ja atnāc un apčubini viņas, aprunājies, apmīļo,” saka Marika.
Par dārza palielināšanu Marika Kamarūta īpaši nedomājot, bet gan jau katru gadu vēl pa kādai puķei nāks klāt.
“Esmu cilvēks, kas neko nevar izmest. Tik stādu un stādu uz priekšu, arī maziņš sīpoliņš man ir jāiestāda. Ja vairs nav kur likt, nesu uz pakrasti un iestādu komposta kaudzē,” stāsta liliju audzētāja. Turklāt visi radi un paziņas jau arī zina par Marikas aizraušanos, tādēļ bieži vien viņa lilijas saņem arī dāvanās.
Mīļākās lilijas Marika uzreiz nevar nosaukt. “Man patīk tās cēlās, stingrās, piemēram, “Navona”, “Kanzas”, “Tavello”. Kad ir laba vasara, tās izskatās vēl bagātīgākas. Lai gan patiesībā viņas visas ir skaistas,” apliecina sieviete. Jāpiebilst, ka Marika gandrīz visām lilijām arī zina nosaukumus. “Tikai pēdējām iegādātajām tos neatceros. Ļoti labi atceros nosaukumus pirmajām 12 lilijām. Esmu pierakstījusi tos arī visām citām šķirnēm. Sīpolus es pērku tikai pie audzētājiem, tad tiešām zinu, ka iegūšu tieši to šķirni, ko esmu nopirkusi,” saka puķu saimniece.
Marika par liliju skaistumu priecājas ne tikai dārzā, bet šad tad ienes arī istabā pa kādam ziedam, taču dārzā tās, protams, zied daudz ilgāk. “Tās zied ļoti ilgi – izzied līdz pēdējam pumpuriņam. Pirms diviem gadiem “Marlenai” uz viena kāta bija 101 zieds, tad veidojās skaists ziedu kupols,” stāsta sieviete un piebilst, ka šogad lielā sausuma dēļ arī lilijas nav padevušās tik bagātīgas kā citugad.
Priecājoties par savu liliju daudzveidību un skaistumu, Marika spriež, ka kādreiz droši vien būs jāsarīko arī kāda liliju izstāde, jo šis skaistums ir jāredz ikvienam.
