Ģimenes ārstu praksēs trūkst datoru. Tas liedz “sekot līdzi laikam” – statistisko informāciju nevar apkopot elektroniski. Ārsti ir pārliecināti, ka, datorizējot privātprakses, būtu atvieglota arī sekošana līdzi pacientiem un viņu veselības stāvoklim.
Ģimenes ārstu praksēs trūkst datoru. Tas liedz “sekot līdzi laikam” – statistisko informāciju nevar apkopot elektroniski. Ārsti ir pārliecināti, ka, datorizējot privātprakses, būtu atvieglota arī sekošana līdzi pacientiem un viņu veselības stāvoklim.
Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Līga Kozlovska laikrakstam saka, ka aptuveni 20 līdz 30 procentos ģimenes ārstu praksēs ir datori. Līdzīga situācija ir arī Gulbenes rajonā. Daži ģimenes ārsti datorus un nepieciešamās programmas iegādājušies par prakses līdzekļiem.
“Ja ir dators un nepieciešamā programma, var veidot statistiku par primāro aprūpi, apmeklējumiem, slimībām. Šobrīd datu uzskaite notiek aizvēsturiskā līmenī. Piemēram, ja būtu datorizētas privātprakses, tad būtu iespējams datorizēti pārlūkot arī vakcināciju grafiku. Ja ģimenes ārstam ir vairāk nekā 2000 pacientu, tad jāpāršķirsta 2000 ambulatorās kartītes, lai sekotu katra pacienta vakcinācijas grafikam. Tas ir laikietilpīgi,” secina L.Kozlovska.
Viņa atzīst, ka pagaidām ģimenes ārsti uzklausa veselības ministra Gundara Bērziņa solījumus. Viņš solījis no valsts investīcijām dažas ģimenes ārstu prakses nodrošināt ar datoriem un interneta pieslēgumu. Ārste norāda, ka ģimenes ārstu prakšu darbam lielāku atbalstu varētu izrādīt arī pašvaldības.
“Dīvaini, ka tieši nabadzīgās pašvaldības izrāda lielāku atbalstu, apmaksājot telpas feldšeru punktiem un dažkārt nodrošinot tos arī ar transportu. Savukārt lielākās pašvaldības šādu pretimnākšanu neizrāda,” saka L.Kozlovska.