Pirms desmit gadiem Gulbenes Zemesgrāmatu nodaļa bija viena no 34 apgabaltiesu Zemesgrāmatu nodaļām, kas uzsāka darbību pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas.
Pirms desmit gadiem Gulbenes Zemesgrāmatu nodaļa bija viena no 34 apgabaltiesu Zemesgrāmatu nodaļām, kas uzsāka darbību pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Šobrīd valstī darbojas 28 apgabaltiesu Zemesgrāmatu nodaļas un tajās strādā 63 Zemesgrāmatu nodaļu tiesneši.
“Būtiskākais sasniegums zemesgrāmatu desmit gadu darbības laikā ir zemesgrāmatu lēmumu pieņemšanas un dokumentu izsniegšanas procesa pilnīga datorizācija. Tagad visi zemesgrāmatu tiesnešu lēmumi interesentam ir pieejami internetā,” stāsta Gulbenes Zemesgrāmatu nodaļas priekšniece Inese Čakša.
Gulbenes Zemesgrāmatas nodaļā desmit gadu laikā veikti apmēram 9500 ieraksti par īpašumiem, arī par dzīvokļiem. Kopumā izskatīti apmēram 15 500 dažādi lūgumi. Likums paredz, ka zemesgrāmatās ieraksta visus nekustamos īpašumus un nostiprina ar tiem saistītās tiesības. I.Čakša stāsta, ka īpašnieku skaits ir lielāks nekā nostiprinātie īpašumi, jo vienam īpašumam var būt vairāki īpašnieki.
“Mēs sniedzam informāciju Gulbenes Zemesgrāmatu nodaļā, bet cilvēki var vērsties arī Rīgā Zemesgrāmatu departamentā,” skaidro nodaļas priekšniece. Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata nodrošina tiesību reģistrāciju tieši centrālajā datu bāzē un datu publisku pieejamību.
Aktīvākie interneta datu bāzes lietotāji ir bankas un citas kredītiestādes, zvērināti notāri un advokātu biroji, tiesas, pašvaldību iestādes un citi interesenti. Tas notiek bez maksas. Pagājušajā gadā Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas ieņēmumi pārsniedza 130 000 latu.
I.Čakša atgādina, ka iedzīvotājiem, vēršoties Zemesgrāmatu nodaļā, līdzi jāņem dokumentu oriģināli, nevis kopijas. “Lai kārtotu darījumus, kas saistās ar īpašuma pārdošanu un pārreģistrāciju, Zemesgrāmatu nodaļā vēlams ierasties personai, kas īpašumu pārdod, un jaunajam īpašniekam, kas to reģistrēs uz sava vārda un veiks īpašuma nostiprinājumu. Tomēr ir gadījumi, kad tā nenotiek, tāpēc palīdzība jārod tiesā,” stāsta I.Čakša.
Nodaļas priekšniece skaidro, ka pagasttiesas lūgumus var apliecināt tikai pagasta iedzīvotājiem. Tas attiecas arī uz darījumiem. Lai gan pagasttiesām vēl ir notariālā funkcija, tās nevar rakstīt notariālo aktu. Darījumus ieteicamāk slēgt pie notāra.
Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi grozījumus Zemesgrāmatu likumā, kas paredz samazināt kancelejas nodevas par Zemesgrāmatu nodaļas sniegtajiem pakalpojumiem, bet tie stāsies spēkā, kad grozījumus izsludinās Valsts prezidente.
Grozījumi paredz, ka par īpašuma jaunu nodalījumu atklāšanu kancelejas nodevu iekasēs 15 latu apjomā līdz šim noteiktās vienas trešdaļas no minimālās mēnešalgas vietā, kas līdz šā gada 1.janvārim bija 20 lati, bet tagad ir 23,33 lati. Konkrēts nodevu apjoms noteikts arī par visiem pārējiem Zemesgrāmatu nodaļas pakalpojumiem.
