Vakar ar lauksaimniekiem tikās Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Aivars Lapiņš, kurš uz zemnieku jautājumiem atbildēja vairāk nekā piecas stundas.
Vakar ar lauksaimniekiem tikās Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Aivars Lapiņš, kurš uz zemnieku jautājumiem atbildēja vairāk nekā piecas stundas. Lauksaimnieku interese par jauno maksājumu shēmu bija liela. Skanēja izteikumi, ka, lai saimniekotu laukos, ir jābeidz augstskola.
Eiropas Komisijas jau šogad iecerētā reforma, kas paredz, ka lauksaimnieki pilnā apmērā saņems papildu valsts tiešos maksājumus tikai par platībām, par kurām šis maksājums jau veikts iepriekšējā gadā, lauksaimniekus bija ārkārtīgi satraukusi. Liela daļa zemnieku bija nobažījušies, ka pārstrukturizētas un paplašinātas saimniecības, kā arī jaunie zemnieki šogad saņems tikai nelielu daļu papildu valsts tiešo maksājumu.
Šobrīd Zemkopības ministrija ir izstrādājusi pagaidu shēmu, ar kuras palīdzību papildu valsts tiešos maksājumus pilnā apmērā varēs saņemt arī tās saimniecības, kas būs paplašinājušas laukaugu platības, jaunie zemnieki, kā arī saimniecības, kas no cukurbiešu audzēšanas ir pārprofilējušās uz citu kultūru audzēšanu.
A.Lapiņš pauda atzinumu, ka sarunās ar Eiropas Savienības lauksaimniecības komisāres padomnieku rasta pārliecība, ka Latvijas iecerētās reformas ieviešanas pagaidu shēma tiks atbalstīta.
Šogad paredzēts īstenot 11 papildu valsts tiešo maksājumu veidus, no kuriem 7 ir saistīti ar ražošanu, bet 4 ir no tās atdalīti. Atbalsta piešķiršanas nosacījumi maksājumiem, kas saistīti ar ražošanu, piemēram, par lopbarības platībām, laukaugiem un citu, ir nemainīgi.
“Ar ražošanu saistīts maksājums ir tas, ko lauksaimnieks var saņemt par konkrētajā gadā saražoto vienību skaitu – lopiem un hektāriem, bet no ražošanas atdalītais maksājums ir tas, ko lauksaimnieks varēs saņemt par noteiktā vēstures periodā saražoto, piemēram par 2006.gadā apstiprinātajām laukaugu platībām. Šogad pilnu papildu vienotās platības maksājumu saņems tās saimniecības, kas ir paplašinājušās vai pārstrukturizējušās līdz 1.martam,” skaidroja A.Lapiņš. Ministrijas pārstāvis norādīja, ka jaunais lauksaimnieks ir cilvēks, kurš laika posmā no 2006.gada 15.maija līdz šā gada 1.martam ir reģistrējis jaunu saimniecību, kura līdz šā gada 15.maijam piesakās vienotajam platības maksājumam. “Atšķirība ir tikai maksājumu aprēķināšanas sistēmā, tāpēc tiem, kas jau strādā – problēmu nebūs. Lauksaimniekiem, kas sāks saimniekot no jauna, būs jānošķir – atdalītais un saistītais maksājums. Atdalītā maksājuma aprēķināšanai vēsturiskais pamats būs 2006.
gads,” saka rajona lauksaimniecības konsultāciju biroja vadītāja Vilhelmīne Gargurne.
Izrādās, ka vismaz šogad lauksaimniekiem nav īpaša pamata satraukumam, bet kā būs vēlāk, jo neskaidrību tomēr ir daudz?
